Jebkuram cilvēkam ir skaidrs, ka politiskā stabilitāte nozīmē arī ekonomisko stabilitāti, uzsvēra Smiltēns. “Ja politiskā stabilitāte valstī nav, tad arī ekonomikai varētu pienākt grūti brīži, jo tiktu pieņemti lēmumi vienā vai otrā virzienā, kas varētu būt nepārdomāti. Tas nozīmē, ka ir jābūt lielām un spēcīgām partijām.”
Tāpat viņš sacīja, ka ilgtermiņā lielās partijas var domāt par stabilu paaudžu nomaiņu, kas nozīmē to, ka iespējams audzināt jaunos politiķus. “Tas ir viens, ko Vienotība uzsāka pirms pāris gadiem - mums ir mērķis iet uz lielu partiju vismaz ar desmit tūkstošiem biedru, kā tas ir Kristīgo Demokrātu savienībai,” sacīja Smiltēns.
Deputāts gan atzina, ka reģionālās partijas spēj atrisināt problēmas reģionālā līmenī kādā konkrētā novadā, taču valsts līmenī ir cita situācija - ir būtiski, ka lielajām partijām ir nodrošināta pārstāvniecība visos pārvaldes līmeņos.
“Būtiska nianse, kas ir lielajām partijām izšķirīga, kāpēc mums tik veiksmīgi virzās sarunas gan par tiešmaksājumiem, gan citas lietas - mums ir pārstāvniecība visos līmeņos. Mums ir pārstāvniecība Eiropas parlamentā, mums ir pārstāvniecība Saeimā, mums ir pārstāvniecība valdībā, mums ir pārstāvniecība pašvaldībā. Līdz ar to mēs spējam koordinēt darbības un tādā veidā daudz ātrāk un daudz produktīvāk arī panākt kaut kādas rezultātus,” uzskata Smiltēns.
Savukārt Reformu partijas (RP) frakcijas deputāte Inga Bite portālam Diena.lv sacīja, ka reģionālo partiju veidošanās neliecina par lielo partiju vājumu vai spēku – reģionālās partijas acīmredzami tiek veidotas uz pašvaldību vēlēšanām. “Tas vienkārši liecina par vēlmi konkrētiem cilvēkiem konkrētā reģionā kaut ko attīstīt, nevis visā valstī kopumā,” uzskata Bite.
Savukārt uz jautājumu, vai reģionālo partiju veidošanās neliecina par to, ka lielās partijas pārāk maz domā par reģioniem, Bite atbildēja, ka tas katrā vietā ir atšķirīgi: “Ja mēs redzam, piemēram, Rīgā iemeslus, kāpēc tiek dibinātas reģionālās partijas, tas ir vienas konkrētas lielās partijas beigšana pastāvēt.” Arī citos reģionos šādu partiju rašanās saistīta ar to, ka cilvēki bijuši attiecīgās domēs un viņu partija ir beigusi pastāvēt, taču vēlme turpināt darboties ir saglabājusies, sacīja deputāte.
Ir lielās partijas, kuras ir vājas, un ir lielās partijas, kuras ir stipras, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Spēcīga partija, viņaprāt, ir ZZS, ko nevarot teikt par citām lielajām partijām. “Es domāju, ka mūsu partiju apvienība ir balstīta uz vairākām politiskajām partijām, tātad Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienība, mūsu sadarbības partneri ir Liepājas partija un Ventspils partija. Tas nozīmē, ka šīs partijas pieslienās stiprākajam,” norādīja Brigmanis.
Iepriekš intervijā Dienai Liepājas mērs Uldis Sesks atzinis, ka reģionālo partiju parādīšanās, liecina par lielo partiju vājumu. “Tas, kas notiek šodien, kad reģionālās partijas dzimt kā sēnes, ir lielo partiju vājums, un tas parāda, cik lielā mērā lielās partijas interesējas par reģionu attīstību.”