Ja Latvijas valdība nepiekāpsies un neveiks budžeta sabalansēšanu par 500 miljoniem latu, bet gan tikai par plānotajiem 325 miljoniem, tad līdz jaunajam gadam izsīks nebaltai dienai sarūpētā nauda un nākamgad nāksies griezt nevis tikai par 175 miljoniem, bet par miljardu, tā TV3 _Nekā Personīga _teica finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Taču I.Sudraba kritizē veidu, kā tiek mazināti izdevumi un, ka valdībai ir tikai skaitļu rinda, kam visu laiku tiek pielāgoti samazinājumi, bet nav mērķu.
Ja viņai būtu jārīkojas, I.Sudraba visus līdzekļus, pirmkārt, ES naudu, laistu reālā ekonomikā, apturētu tā saucamās mīkstās programmas – apmācības un programmas kapacitātes celšanai. “Un lielā tempā tērētu ES naudu – ceļu būvei, energoefektivitātei… Lai mēs būtu ekonomiskāki, kur vien varam. (…) Turklāt nesaprotu, kāpēc, ja mums nav līdzekļu Eiropas naudas līdzfinansējumam, mēs to nevaram ņemt no aizņēmuma,” risinājumus smagajiem finanšu apstākļiem sniedz I.Sudraba.
Viņa uzskata, ka Latvijas valsts nonāks pie kārtējā zemākā punkta, ja būs kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana.
“Ja būs atkal kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana, tad nonāksim pie nākamā zemākā punkta. Jo no šīm darbībām nav iespējams process, kad kaut kas sāk palielināties vai vairoties. Būtībā tas, kas notiek, tā jau ir iekšējā devalvācija. Mūsu nespēja nosegt kopējās, valsts un privātā sektora saistības.”
“Es, piemēram, uzstādītu mērķi: mums jāpanāk, lai Latvijas eksports pieaugtu par miljardu latu. Tam tad mēs veidojam programmas, darbības, kas jāveic valdībai, lai šādu mērķi sasniegtu, kādas struktūras tam nepieciešamas. Bet te – samazināsim aģentūras uz pusi vai ierēdņu skaitu par 30 procentiem. Nu un? Kas no tā mainīsies? Kantoris strādās par 30 procentiem lēnāk? Vai arī atlikušajiem būs par 30 procentiem vairāk darba? Tā nav strukturāla reforma. Tie ir burtiski izprasti vārdi “strukturālas reformas”. Mainās tikai skaits un nosaukumi.”
“Vēl būtu vērts atcerēties, ka amatpersonas nāk no sabiedrības. Tas, cik mēs esam prasīgi, atbildīgi, vai arī mums labāk ieņemt pozu – “lai man pasaka, ko darīt, ko es tur jaukšos iekšā” -, arī ļoti daudz nosaka un raksturo to, kā rīkojas vara,” viņa uzsver intervijā.