Sudraba: Grozījumi likumā par mazākuma akcionāru tiesībām bija maksimāli izvērtēti

Deputāte pauda, ka likumprojekts bija tapis ilgstošā laika periodā, lai risinātu problēmu vienā specifiskā un šaurā situācijā - lai vairākuma akcionāri nevarētu negodprātīgi izvairīties no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma.

Viņa skaidroja, ka pašreizējā situācijā ļoti bieži zaudētāji ir tieši mazākuma akcionāri. Tāpat deputāte vēlreiz uzsvēra, ka pretēji publiskajā telpā izskanējušajam šie grozījumi netapa kādas konkrētas grupas interesēs.

Pēc viņas domām, likumprojekts bija maksimāli izvērtēts, kā arī bija atrasts labs variants situācijas risināšanai.

Sudraba norādīja, ka tālākais darbs ir atkarīgs no kolēģiem un jāskatās, kāds būs lēmums parlamenta Finanšu (nodokļu) komisijā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva strīdīgos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām, proti, uz akciju obligāto atpirkšanu un akciju cenas noteikšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā gadījumā.

Saeima atbalstīja normu, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šī pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar likumā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas. Akcijas cenu norādītu FKTK izdotajā administratīvajā aktā.

Taču Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz Tieslietu ministrijas vērtējumu, ka kontekstā ar citiem atbalstītajiem priekšlikumiem iespējami riski personas tiesību ierobežošanai un samērīguma principam. Izmaiņas paredzētu, ka vairākuma akcionāram būs pienākums pirkt un mazākuma akcionāram būs tiesības pārdot akcijas, bet netiek vērtēts, vai vairākuma akcionāram vispār pietiek līdzekļu, lai atpirktu akcijas, un atsevišķos gadījumos tas varot novest pat līdz maksātnespējai.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) neatbalstīja priekšlikumus mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai.

Vējonis pauda uzskatu, ka likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, kurus varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas varot nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību.

"Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumos, konkrēti 74.1 pantā, izvēlētais risinājums mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai ir pretējs šajā likumā paredzētajam obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma mērķim. Likumdevējs nav veicis izvērtējumu par jau patlaban spēkā esošajā regulējumā ietverto preventīvo un sodošo mehānismu efektivitāti un ietekmi uz finanšu tirgus dalībniekiem. Neveicot šādu izvērtējumu un paredzot jaunu regulējumu, pastāv risks izjaukt līdzsvaru starp mazākuma akcionāru interešu un vairākuma akcionāru interešu aizsardzību," savu viedokli skaidroja Vējonis.

Vienlaikus viņš vēstulē rakstīja, ka atzinīgi vērtēju likumdevēja centienus pilnveidot finanšu instrumentu tirgus regulējumu, lai preventīvi mazinātu iespējas, ka vairākuma akcionāri varētu negodprātīgi izvairīties no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. "Šī pienākuma neizpildīšana būtiski aizskar mazākuma akcionāru tiesības un tam ir negatīva ietekme uz akciju cenu," teikts Valsts prezidenta vēstulē Saeimai.