To pirmdien, viesojoties Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā Valsts kancelejas pārstāvji bija aicināti runāt par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvi valsts pārvaldes projektos, atzina G.Veismane.
Pievēršoties analītisko procesu stiprināšanas pasākumiem valsts pārvaldē, VK speciālisti tautas kalpus arī informēja par tālākajiem plāniem attiecībā uz funkciju auditiem, kuri no šaurākām pārbaudēm vienas institūcijas ietvaros esot paplašināti uz horizontālu auditu jomas ietvaros, piemēram, specifiskās izglītības iestādēs.
Taču deputāti neslēpa, ka saskata šajos pasākumos lielāku Valsts kontroles kompetenci. Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) arī uzsvēra, ka funkciju novērtēšanu un līdz ar to atbildība efektīva darba nodrošināšanā lielākā mērā, tāpat kā VK, ir arī katrai nozares ministrijai. Viņaprāt, Valsts kontroles uzdevums jau patlaban ir «katrā pārbaudē» nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem, uzraugot, lai darbs valsts pārvaldē būtu efektīvi organizēts.
Arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece atzina, ka pat ironisks pārpratums ar identisko abu iestāžu saīsinājumu un deputātu reakciju, ka dokumentos par auditiem ir minēta Valsts kontrole, nevis Valsts kanceleja, tikai liecina, ka loģiskāka šajos pasākumos ir Valsts kontroles iesaiste.
Taču G.Veismane apliecināja, ka par funkciju auditiem un šīs darba grupas vadību viņa I.Sudrabu uzrunājusi, negūstot atsaucību savai iecerei par uzdevuma nodošanu Valsts kontroles vadītājai.
«Viņa bija gatava dot padomus, bet ne uzņemties funkciju audita grupas vadību,» pastāstīja G.Veismane, norādot, ka I.Sudraba atsūtījusi «ļoti pieklājīgu vēstuli, kurā paudusi gatavību konsultēt» šajos procesos.
G.Veismane arī paskaidroja, ka akūtā nepieciešamība pēc šiem auditiem tomēr piespiedusi Valsts kancelejas speciālistus uzņemties šo pasākumu pārraudzību. G.Veismane apstiprināja, ka visi darba grupas materiāli un secinājumi tiekot arī nosūtīti Valsts kontrolei kā informatīvs materiāls un pamats konsultācijām. Tiek saskaņoti arī plānotie auditi, lai tie nepārklātos ar Valsts kontroles darba plānu.
«Tā nav, ka nesadarbojamies,» deputātu bažas noraidīja Valsts kancelejas vadītāja.
Sudraba noraidījusi Veismanes lūgumu vadīt valsts pārvaldes funkciju auditu
Arī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane jau pērn sākto funkciju auditu vadībā labprātāk redzētu Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu, taču viņa šim aicinājumam neesot atsaukusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.