LGS prasību iesniedza, lūdzot piedzīt parādu, kas radies īru zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair, kura kopš 2009.gada nav maksājusi par aeronavigācijas pakalpojumiem.
LGS gan plāno tiesas lēmumu pārsūdzēt, taču gadījumā, ja strīdu nāksies risināt kādā ārvalsts tiesā, iespējams tiesvedība varētu arī izpalikt, jo tās izmaksas varētu būt pārāk dārgas, ziņo raidījums.
de facto vēsta, ka Ryanair prasību neatzīst – un uzskata, ka neko nav parādā. Lidsabiedrība savulaik noslēgto slepeno līgumu tulko pa savam – tā maksā lidostai Rīga noteikto maksu, kas ir 4,5 eiro mēnesī par aviokompānijas pārvadāto pasažieri un pārējās izmaksas sedz lidosta.
de facto vēstīja, ka līgumā tik tieša formulējuma gan nav, taču tulkošanas iespējas tas paver. Un to, ka pēc būtības šāda bijusi Aināra Šlesera (PLL) laikā noslēgtā vienošanās, de facto neoficiāli apliecināja vairāki avio nozarē strādājošie – īri pieprasījuši noteiktus labumus, lai vispār uz Rīgu lidotu.
Arī lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse atzīst, ka līgums „mums nav tā kā izdevīgi, bet no otras puses līgums ir parakstīts līdz 15 gadam. Kā ir parakstīts, tā ir parakstīts, bet nu katra ziņā zaudējumus mums viņi nenes.”
Jaunais lidostas vadītājs atzīst, ka īru lidsabiedrība uzskatot - saskaņā ar noslēgto līgumu viņiem citi rēķini neesot jāapmaksā. Taču arī lidosta to darīt neplānojot. Un ja arī lidostu „ieraušot” tiesvedībā, uzņēmums būs tam gatavs. A.Luhse gan nezināja sacīt, vai savulaik lidosta būtu apmaksājusi LGS izrakstītos rēķinus Ryanair vietā.
„Pēdējo divu gadu laikā nav. Es esmu apskatījies, es nevaru pateikt, kas ir bijis pirms tam, bet pēdējos divus gadus, mēs esam gājuši cauri, nav šādas maksas, lidosta nav maksājusi šādas maksas LGS. Kas ir bijis pirms tam, nemāku pateikt,” de facto sacīja A.Luhse.
Šādu iespēju gan neizslēdz LGS vadītājs Dāvids Tauriņš, taču, viņaprāt, – kopš 2009.gada skaidri pateikts, kas un kam ir jāmaksā. Vaicāts, vai savulaik Ryanair izrakstītos rēķinus apmaksājusi lidosta Rīga, D.Tauriņš atzina, ka „pieļauju, ka varētu būt, bet grūti pateikt, atrast tam pamatojumu.”
Komentārus kameras priekšā raidījumam atteicās sniegt bijušais lidostas vadītājs Krišjānis Peters, un arī bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) šonedēļ nebija gatavs runāt kameras priekšā, taču solīja, ka to varētu darīt nākamnedēļ.
de facto zināms, ka ar lidsabiedrību noslēgtais līgums visus strīdus paredz risināt Lielbritānijas tiesās. Savukārt LGS gadījumā iespējas tiesvedība varētu nonākt Īrijas tiesā, D.Tauriņš gan atzina - ja strīdu nāksies risināt citas valsts tiesā, izmaksas iespējams varētu būt jau nesamērīgas ar parāda lielumu.