Apsīti Saeima apstiprināja pirms četriem gadiem kā kompromisa kandidatūru pēc diviem neveiksmīgiem balsojumiem. Viņa darbs, vadot iestādi, nav novērtēts atzinīgi.
Apsītis kā savus panākumus vairākkārt nosauc labu biroja telpu atrašanu un nemitīgo cīņu par finanšu līdzekļiem, kas pēdējos trīs gados sarukuši vairāk nekā uz pusi.
Tomēr atzīstas, ka šai amatā nekad nav gribējis būt, un ar prieku to atstās. “Es sākumā teicu nē, jo es skaidri apzinājos, ka šis darbs nav man piemērots. Un ja četrus gadus es esmu uz adatām nosēdējis, tad man ar to pilnīgi pietiek,” saka Apsītis.
Arī cilvēku, kuri meklē palīdzību pie Tiesībsarga, kļūst aizvien mazāk. Ja pirmajā darbības gadā tas saņēma 5122 iesniegumu, tad nākamajā to jau bija par pāris simtiem mazāk - 4936, bet 2009.gadā to skaits saruka vēl par tūkstoti un bija 3603, bet pērn saņemti aptuveni 3200 iesniegumu.
Šobrīd formāli panākta vienošanās, ka abas valdību veidojošās partijas nākamnedēļ nosauks vienu kopīgu kandidātu, tomēr vēl piektdien abas puses teicās neko par kandidātiem nezinām. Savukārt ZZS līderis jau iepriekš norādīja, ka „Vienotība” savu augstāko amatpersonu limitu paguvusi izsmelt. Un tas nozīmē, ka to, kādam būt nākamajam Tiesībsargam, visdrīzāk noteiks ZZS simpātijas.
Šonedēļ izskanēja pieļāvums, ka tiesībsarga amatam virzīs bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, tomēr viņš no šī piedāvājuma atteicies. Savukārt bieži pieminēta kā potenciālā kandidāte amatam, Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede augstajam amatam uzrunāta tikai šīs nedēļas beigās, tomēr arī viņa no piedāvājuma kandidēt atteicās.