Polittehnologs atzīst, ka viņam lielākais pārsteigums bija pretkorupcijas cīnītāju - Sarmītes Ēlertes (V), Lolitas Čigānes (V), Rasmas Kārkliņas (V), Ģirta Valda Kristovska (V) - neievēlēšana.
"Tas ir ļoti savdabīgi un interesanti, ka partija sasniedz labus rezultātus, bet sarakstu līderi iegūst tik daudz mīnusu. Līdz šim kultūras un ārlietu ministri vienmēr bija populāri ministri un šie amati tika vērtēti kā augstu reitingu kaltuve," norāda Titavs. "Daudzi vēlētāji nenobalsoja par "Vienotību", jo tajā bija minētās personas. Viņi tātad, visticamāk, izvēlējās balsot par [Valdi] Zatleru. Iespējams, šoreiz balsojumu var vērtēt kā cilvēku skaidru signālu, ka viņiem apnikuši gan oligarhi, gan to apkarotāji."
Pēc Titava domām, kopumā vēlētāji nobalsojuši par stabilām pārmaiņām - pārmaiņām, kurās vairs nebūtu spēki, kas tiešām ir ciniski un valstij kaitīgi, bet - no otras puses - par stabilitāti, kas strāvo no "Vienotības" un tās līderiem Valda Dombrovska un Solvitas Āboltiņas, kuri izrādījās uzvarētāji plusu atzīmēs.
"Tātad sabiedrība vēlas pārmaiņas, bet ne revolucionāras un neprognozējamas," akcentē eksperts.
Viņš arī uzsver, ka patlaban ir vēsturiska iespēja valdībā iekļaut "Saskaņas centru", kas pārstāv trešdaļas pilsoņu gribu.
"Atstāt viņus vienmēr aiz borta nav īsti pareizi - tās tomēr ir jaunas asinis un jaunas domas, par kurām demokrātiskā veidā var diskutēt. Valsts attīstība būtu interesanta, tieši balstoties uz "Saskaņas centra" darbību," skaidro polittehnologs. "Nedomāju, ka iespējams izveidot nacionālu valdību ar 56 balsīm un nostrādāt trīs gadus. Tā ir neiespējamā misija. Šāds modelis šobrīd varētu izveidoties, taču tas būtu viena gada jautājums. Savukārt "Saskaņas centrs", "Vienotība" un Zatlera [reformu] partija, īpaši, ja izdodas uzaicināt "vislatviešus", varētu būt interesanta kā varavīksnes valdība, kas dotu stabilitāti valsts attīstībai."
Titavs arī prognozē, ka Zaļo un zemnieku savienība pie varas 11.Saeimā netiks. Šis politiskais spēks pie varas atradies gadu desmitu, un jebkurai partijai vajadzīgs atelpas laiks opozīcijā, "lai pārsēstos no ministru mašīnām uz tramvajiem un mēģinātu saprast, ko cilvēki domā un grib".
Savukārt Ainārs Šlesers ir ciklisks politiķis, kurš vienmēr strādājis vēlēšanu ciklā - reitings starp vēlēšanām viņu neinteresē. Pirms vēlētāji dodas pie urnām, viņš izvērš iespaidīgu reklāmas kampaņu un iegūst ap 7% balsu.
Tā kā šoreiz norisinājās ārkārtas vēlēšanas, Šlesers tām nebija gatavs un izgāšanās bija diezgan prognozējama.