Politiķis atteicās vērtēt Daugavpils domnieku lēmumu atstāt partijas biedru rindas, vien novēlot veiksmi turpmākajās darbībās un izsakot cerību, ka nu jau partiju pametušie tiešām visu pareizi izrēķinājuši.
Urbanovičs atgādināja, ka pirms apmēram 20 gadiem Daugavpils reģionālā partija izvēlējās pievienoties "Saskaņai", taču esošie pašvaldības deputāti izvēlējušies atkal iet neatkarīgu ceļu.
Ņemot vērā, ka Elkniņš jau pirms dažiem gadiem bija runājis par iespēju veidot pašam savu politisko organizāciju, Urbanovičam Daugavpils mēra lēmums izstāties no "Saskaņas" nav nācis kā pārsteigums: "Tas nebija noslēpums ne man, ne daudziem - nevar teikt, ka to gaidījām, bet esam sagaidījuši."
Kā ziņots, Elksniņš kopā ar citiem nu jau bijušajiem "Saskaņas" biedriem un deputātiem, kuri domē ievēlēti no šīs partijas saraksta, lēma izstāties no partijas un virzīties jaunas politiskās organizācijas dibināšanas virzienā.
"Saskaņai" pēc Rīgas mēra krēsla zaudēšanas un kādreizējā galvaspilsētas vadītāja Nila Ušakova (S) aiziešanas strādāt Eiropas Parlamentā sākās dažādi sarežģījumi, kas īpaši pastiprinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, partijai pirmajā kara dienā nosodot Krievijas rīcību. Šāds solis attālināja daļu partijas atbalstītāju un radīja arī sarežģījumus partijas iekšienē. Ilgstoši piedzīvojot zemus popularitātes reitingus, partijai arī neizdevās uzrunāt pietiekami daudz vēlētāju, lai tiktu 14.Saeimā. Līdz ar to pēc daudziem parlamentā pavadītiem gadiem "Saskaņa" Saeimas jaunajā sasaukumā vairs nav pārstāvēta.
Parlamenta vēlēšanās "Saskaņa" zaudēja arī tajās pašvaldībās, kuru ilgstošā vadībā ir bijuši šīs partijas politiķi - Daugavpilī un Rēzeknē. Abu šo pilsētu mēri - Elksniņš un Rēzeknes pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičs kopš kara sākuma piesaistīja Valsts drošības dienesta uzmanību saistībā ar izteikumiem, kas attiecas uz karu un padomju pieminekļu demontāžu tostarp šajās pilsētās.