Lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā, pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, trešo valstu pilsoņa īpašumā Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētā jābūt īpašumam, kura vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, bet citur Latvijā - 50 000 latu.
Nacionālā apvienība grib pilnībā atteikties no iespējas ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas valstī ar investīcijām nekustamajā īpašumā, tomēr koalīcijas partneru atšķirīgā viedokļa dēļ VL-TB/LNNK saprot, ka to nebūs iespējams panākt. Lai sekotu šī jautājuma virzībai, Rasnačs plāno uz vienu Saeimas sesiju pārtraukt darbu Juridiskajā komisijā un sākt strādāt par šo lietu atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Deputāts piebilda, ka no apmēram 870 reģistrētajiem darījumiem ļoti daudzi ir par minimālo summu vai tuvu tai.
Otrdien, 4.septembrī, Ministru kabinets skatīs Iekšlietu ministrijas ziņojumu par šo jautājumu, un IeM rosina pagarināt iesniegumu par uzturēšanas atļauju piešķiršanu izskatīšanas termiņu, lai drošības iestādēm būtu pietiekams laiks tos izvērtēt, mediju pārstāvjiem norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš norādīja, ka sagatavotā informācija tiks nosūtīta Saeimai, kur esot radies priekšlikums par likuma grozījumiem.
RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem uzsvēra, ka investīciju apjoms pārsniedz 150 miljonus latu un IeM secinājusi, ka šī prakse nerada draudus nacionālajai drošībai.
Kā ziņots, uzturēšanās atļauja Latvijā paver virkni iespēju, piemēram, jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās, strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm un citur.