Kā ziņots, 23.februārī speciāli sasauktā preses konferencē tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V) žurnālistus informēja, ka Muižniece, būdama Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu. Deputāti norādīja, ka par šo lietu vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Zalāns atzina, ka viņu izbrīnot tas, ka par šo likumprojektu sākts runāt tikai tagad, pēc tik ilga laika. Viņam neesot saprotams, kāpēc pati Čepāne, kas strādājusi šajā komisijā, nav pievērsusi nekādu uzmanību grozījumu virzīšanai. "Tas izskatās aizdomīgi, jo ir piemērots brīdis, lai novērstu uzmanību no aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar valdības ne pārāk labo rīcību," sacīja politiķis.
PLL pārstāvis uzsvēra, ka patlaban esot pilnīgi skaidrs, ka koalīcija nepilda ne tika priekšvēlēšanu, bet pat pāris nedēļu vecus solījumus - ka tiks veiktas reformas un netiks paaugstināti nodokļi. Turklāt viss konsolidācijas smagums tiekot uzvelts gala patērētājiem.
"Tāpēc, iespējams, tiek mainīts sabiedrības uzmanības mērķis," teica Zalāns.
Loskutovs un Čepāne šonedēļ informēja, ka gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē pirms divām nedēļām tika nolemts pieprasīt skaidrojumu Juridiskajai komisijai, kur palikuši savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu.
Mēģinot to noskaidrot, Loskutovs vērsies pie Čepānes. Abi deputāti noskaidrojuši, ka 9.Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijām, bet pirmajā lasījumā tas nav skatīts un "iestrēdzis" Juridiskajā komisijā.
Minētie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par partiju nelikumīgu finansēšanu tiks noteikta kriminālatbildība.
Likumā paredzētais bargākais sods par šiem pārkāpumiem būtu līdz astoņiem gadiem ilgs cietumsods.
Likuma izpratnē pārkāpums būtu maksājums, kurš ir lielāks par 50 minimālajām mēnešalgām jeb 9000 latu.
Grozījumu mērķis ir diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko organizāciju (partiju) finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu.
Nelikumīgā finansēšana var izpausties atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas bankas kontā, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Tāpat kriminālatbildību paredzēts noteikt par šādu dāvinājumu pieņemšanu un par pieprasīšanu veikt politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumi.
Turklāt paredzēts noteikt, ka personu, kas veikusi nelikumīgu politiskās organizācijas vai tās apvienības finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja nelikumīga finansēšana pieprasīta vai izspiesta vai persona pēc politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.
Pašlaik nav diferencēta atbildība par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, jo par minētajiem pārkāpumiem neatkarīgi no dāvinājuma apmēra paredzēta administratīvā atbildība, savukārt Krimināllikumā noteikta atbildība tikai par politisko organizāciju finansēšanu, izmantojot starpniecību.
Pati Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā uzskata par politiskajām intrigām.
Viņa pauda nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi šīsdienas paziņojumi. Viņa uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā.