Tik īsā laikā - trijos mēnešos - tādu partiju nav iespējams izveidot. To pirms ZRP dibināšanas teica pieredzējuši politiķi, un tagad to ir sapratis arī V. Zatlers.
Pirmie triecieni
Dažos mēnešos ZRP ir piedzīvojusi jau vairākus zaudējumus, kas var atstāt iespaidu uz tās spēju nostiprināties un izaugt par lielu partiju vismaz ar 7000 biedriem, kā vēlas V. Zatlers. Smagākais trieciens bija sešu Saeimas deputātu aiziešana no ZRP Klāva Olšteina vadībā dienu pirms Saeimas sanākšanas. Pat ja tā bija politisko konkurentu vai kādu interešu grupu organizēta akcija, lai nepieļautu V. Zatlera iecerētās pārmaiņas, līderim vajadzēja just, ka kaut kas nav kārtībā. Lēmumu pieņemšana šaurā lokā, nerēķinoties ar ievēlēto deputātu domām, bija viens no aiziešanas iemesliem. Sākumā deputāti valdes lēmumu saistījuši ar V. Zatlera viedokli, bet tad sācis šķist, ka līderim nemaz nav noteicošā loma. Vienotība un Visu Latvijai!-TB/LNNK vēlējās satikties ar ZRP jaunajiem deputātiem, bet ZRP vadošais kodols šādu iespēju liedza. Nu jau neatkarīgajiem deputātiem bijis grūti pieņemt, ka partijā ir kāda šaura elite, kurai V. Zatlers joprojām ir prezidents, un pārējie, kuriem tai ir jāpakļaujas. Mazliet neparasti jau bija, ka deputātus vada un komandē Sandra Sondore-Kukule, kura nav guvusi uzticību vēlēšanās. V. Zatlers to skaidro ar viņas lielo ieguldījumu partijas izveidošanā un bagāto pieredzi. Pēdējā nedēļā valdības veidotāji vairāk nodarbojās ar ZRP iekšējo problēmu izraisīto risku mazināšanu. Jau šķita, ka, savu vainu apzinoties, ZRP būs vairāk gatava kompromisiem un dos lielākas pilnvaras Valdim Dombrovskim valdības veidošanā, pieaicinot, piemēram, zemkopības ministra amatā Jāni Dūklavu. Taču ZRP palika nepiekāpīga. Valdības veidošana ieilga arī ZRP neskaidro lēmumu dēļ, veidojot paralēlas attiecības ar Saskaņas centru, ko arī ne visi partijā saprata.
Otrs zaudējums bija V. Zatlera neievēlēšana Saeimas priekšsēdētāja amatā, ko var saistīt arī ar vēlmi atriebties viņam par Saeimas atlaišanu vai nevēlēšanos ielaist S. Sondori-Kukuli Saeimas namā, kur viņa varētu kļūt par Saeimas spīkera biroja vadītāju. Taču to, ka V. Zatlers zaudēja šajās vēlēšanās, var uzskatīt par kaitējumu gan bijušā Valsts prezidenta, gan viņa vārdā nosauktās partijas prestižam. Trešo satricinājumu ZRP var piedzīvot, ja apstiprināsies, ka Rīgas pilī ir izteiktas šaubas par Edmunda Sprūdža atbilstību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam, jo viņš ir partijas premjera amata kandidāts. «Noraidot premjera kandidātu, faktiski tiek noraidīta partija,» pieļāva arī V. Dombrovskis LTV raidījumā 100. pants. No ZRP aizgājušajiem deputātiem arī neesot saprotama atsevišķu ministru, piemēram, ārlietu ministra kandidāta Edgara Rinkēviča, izvēle. Viņš bijis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, bet pirms tam - valsts sekretārs Aizsardzības ministrijā. Ja E. Rinkēvičs būtu nominēts premjera amatam, sabiedrība, iespējams, būtu mazāk pārsteigta, nekā izdzirdot E. Sprūdža vārdu. «Ietekme ir tiem cilvēkiem, kuriem ir nauda. Mans resurss ir labas attiecības ar bijušajiem kolēģiem,» Dienai teica E. Rinkēvičs, kurš ir arī ZRP ārlietu programmas līdzautors, bet partijā stāties nesteigsies.
Līdzības ar Repšes partiju
ZRP mēdz salīdzināt ar Zīgerista partiju, taču tai ir līdzības arī ar Einara Repšes dibināto Jauno laiku. Pateicoties E. Repšem, 2002. gadā Saeimā ienāca daudzi jauni un politikā nepieredzējuši cilvēki, savukārt šogad nezināmus deputātus Saeimā ieveda V. Zatlers, bez kura viņi tur, visticamāk, nebūtu. Tiesa, E. Repše bija spilgts līderis, kuram bieži piederēja noteicošais vārds. Viņam iebilst bija daudz grūtāk. E. Repše arī bija premjera kandidāts, kura mērķis bija nonākt amatā, un tas arī izdevās, savukārt V. Zatlers to, šķiet, nav vēlējies. Taču galvenais - E. Repše JL veidoja gadu, un pirmajā gadā tajā varēja iekļūt tikai nepilni 400 cilvēku, pārējiem durvis atvēra, kad partija bija nostiprināta. V. Zatlers atvēra ZRP durvis tik plaši, ka partijā bez grūtībām varēja ienākt citu politisko spēku pārstāvji, pārbēdzēji, sava labuma meklētāji un arī tādi, kuriem politisko konkurentu uzdevumā, iespējams, bija jāgrauj ZRP no iekšienes. Nevienu nav pamata apvainot šādās darbībās, bet tās nevar izslēgt.
V. Zatleram, kuram uz galda vēl esot ap 500 neizskatītu iesniegumu par iestāšanos ZRP, nav bijis laika satikties ar daudziem partijas biedriem, kuri uz to atnāca, noticot solītajam pēc rīkojuma, uz kura pamata atlaida Saeimu. Viens no šiem biedriem atzina, ka viņi vienkārši pie V. Zatlera netiek laisti. Savukārt nodaļās jau sākas nemieri, un cilvēki iet no ZRP projām. Jelgavas nodaļā mainīs vadītāju, jo Viktors Valainis ir sešu no ZRP aizgājušo deputātu vidū. No ZRP izslēgts Rīgas nodaļas vadītājs ārsts Renārs Putniņš, tas tiek skaidrots ar iekšējām nesaskaņām. V. Zatlers atzīst, ka kampaņas un valdības veidošanas laikā nav atlicis laika partijas veidošanai, pie kā viņš ķersies tagad. Viens no pirmajiem darbiem būšot domes izveidošana. Tai teorētiski vajadzēja pieņemt lēmumu par dalību valdībā. Vismaz citās partijās tā notiek. Taču ZRP esot nākusi, lai piedāvātu jaunu sākumu, darot citādi, nekā bijis līdz šim. «Nevajag mūsu partiju mērīt ar veco politisko mērauklu,» cerīgs par nākotni ir ZRP priekšsēdis.