Prezidents norādījis, ka tiesībsargu ieceļ un atbrīvo no amata Saeima, tāpēc parlamentam jāizvērtē konfliktsituācija, "atceroties, ka tieši pašlaik tiesībsarga loma valstī ir ļoti nozīmīga", Zatlera viedokli aģentūrai BNS pauda prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
"Vienlaicīgi Valsts prezidents norāda kā nepieņemamu situāciju, ka Saeimas iecelta amatpersona - tiesībsargs - 18. jūnijā neieradās parlamentā, lai sniegtu pārskatu par savu darbību," Zatlers uzsvēris.
Valsts prezidenta kancelejā arodbiedrības vēstule saņemta ceturtdienas vakarā.
Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība uzskata, ka ombudam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo "tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst", teikts paziņojumā medijiem.
Par šo situāciju arodbiedrība informējusi Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Ingrīdu Circeni.
Arodbiedrība uzsver, ka uz Apsīti sākotnēji liktas lielas cerības institūcijas un tās autoritātes veidošanā un stiprināšanā, taču nu tiesībsarga autoritāte ir apdraudēta.
"Diemžēl Apsītis neizprotot ombuda institūcijas patieso būtību, Tiesībsarga biroja attīstība un autoritāte ir apdraudēta. Institūcija ir padarīta par neefektīvu, un pašlaik pavisam noteikti tiek apdraudēta arī cilvēktiesību ievērošanas uzraudzība Latvijā," norāda arodbiedrība.
Biroja darbinieki vēstī, ka kopš Apsīša stāšanās amatā ir nesamērīgi palielināts administratīvais aparāts un pašlaik Tiesībsarga birojā ir vairāki amati, kuru nepieciešamība ir apšaubāma. Apsītim, kurš ir tiesību zinātņu doktors un bijušais Satversmes tiesas tiesnesis, ir padomniece tiesību jautājumos. Turklāt birojā strādā 29 juristi, kuri ir profesionāli cilvēktiesību eksperti un ir spējīgi sniegt profesionālus padomus savam vadītājam. Tāpat ir iespējams apvienot vairākus administratīvos amatus, tādējādi būtiski ietaupot finanšu līdzekļus. Ar šādiem priekšlikumiem arodbiedrība vairākkārt vērsusies pie tiesībsarga, kurš diemžēl nav atbildējis.
Arodbiedrība apšauba arī Apsīša neatkarību.
"Daudzi tiesībsarga pieņemtie lēmumi tiek mainīti, ja pret to iebilst kāda augsti stāvoša amatpersona," norāda arodbiedrība.
"Laika periodā no 2007.gada līdz šim brīdim tiesībsargs nav uzskatījis par nepieciešamu iesaistīties padziļinātā cilvēktiesību apgūšanā. Tā vietā periodiski lēmumi tiek pamatoti ar tiesībpolitiskiem apsvērumiem, ignorējot juriskonsultu iebildumus un norādījumus uz tiesību principiem.. Turklāt pašreizējā situācijā Latvijā, kad cilvēka tiesības var pazust lēmumu gūzmā, kuri patlaban tiek pieņemti ātros tempos, arodbiedrība secina, ka tiesībsargs rīkojas novēloti vai bieži vien nerīkojas vispār. Šādas attieksmes dēļ Tiesībsarga biroja kolektīvs ir zaudējis kvalificētus speciālistus," teikts paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Saeimas pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē bija paredzēts uzklausīt tiesībsarga ziņojumu par 2008.gadu, bet šo darba kārtības jautājumu vajadzēja atlikt, jo tiesībsargs Romāns Apsītis nebija ieradies uz sēdi.