Komentējot publiski izteiktos viedokļus, ka Zatleram pirms vēlēšanām labāk būtu bijis iestāties Vienotībā, nevis dibināt jaunu partiju, ZRP vadītājs sacīja, ka tas būtu vieglākais ceļš, bet tādā gadījumā Saeimā un valdībā nebūtu tik daudz jaunu cilvēku.
"Bez šaubām, kurai jaunai partijai nav bijušas grūtības? Ir jāpaiet ilgākam laikam, teiksim, vienam gadam, lai ļautu partijai sevi pierādīt un izvērtēt tās izveides ieguvumus, taču jau tagad tā ir veicinājusi paaudžu maiņu politikā," klāstīja Zatlers.
Viņš teica, ka personīgi pašam, iespējams, būtu bijis vienkāršāk iekļauties jau esošā politiskā spēkā, nevis uzņemties jaunas partijas vadītāja pienākumus, taču, runājot par Vienotību, darbība tajā nebūtu viegla iekšējās neviennozīmīgās situācijas dēļ.
Turpinot par ZRP darbību, Zatlers pastāstīja, ka partijas izveides process vēl nav paveikts līdz galam, tāpēc "nevar vēl izdarīt vērtējumus, tas būtu apmēram tāpat kā iespraust sēklu zemē un uzreiz sākt kritizēt augļus, kaut arī asns ir tikko izdīdzis". Tomēr pašlaik Zatleram pēc vairāku reģionālo nodaļu apmeklēšanas ir radusies pārliecība, ka biedru aizplūšana no partijas neturpināšoties.
Viņš piebilda, ka nevar runāt par ZRP apvienošanos ar kādu citu partiju un tai ir jāļauj "pierādīt savu zīmolu".
Jau vēstīts, ka bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) intervijā aģentūrai BNS atzina, ka pievienošanās Vienotībai būtu pasargājusi eksprezidentu Valdi Zatleru no daudziem triecieniem, kādi tagad piemeklējuši viņa izveidoto partiju.
Tomēr esot grūti prognozēt, cik balsu būtu ieguvusi Vienotība, ja Zatlers būtu tajās ‒ iespējams, tās būtu vairāk nekā 42 balsis, ko kopumā pēc vēlēšanām ieguva ZRP un Vienotība, bet varbūt arī ne, teica Ēlerte.
Jau ziņots, ka pēc nepārvēlēšanas Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu Zatlers izšķīrās dibināt savu partiju, noraidot Vienotības aicinājumu pievienoties tai. ZRP vēlēšanās ieguva 22 deputātu mandātus, taču īsi pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes ZRP frakciju pameta seši deputāti.