Viņa atgādina, ka valstī ir vairāk nekā 7000 nevalstisko organizāciju, kas apvieno cilvēkus ne tikai uz etniskā pamata.Kā viens no ceļiem organizāciju interešu koordinēšanai būs konsultatīvas padomes izveidošana. Vēl šogad tikšot organizēts nevalstisko organizāciju forums. "Ja man jāatbild uz jautājumu, kur pulcēsies organizācijas – Latviešu biedrības vai Maskavas namā, tad atbilde ir tikai viena. Šiem namiem katram ir savas funkcijas, bet rīdzinieku integrācija nenotiks vienīgi pēc etniskiem principiem," bilda E.Aldermane.Jūnijā un jūlijā aģentūra TNS veica pētījumu par sabiedrības integrāciju Rīgā. Rīgā pašlaik ir 544 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem salīdzinoši lielam skaitam – 20% – nav Latvijas pilsonības. Pēc tautības 41% rīdzinieku ir latvieši, 43% krievi, bet vēl 16% pieder citām tautībām. Mājās 60% rīdzinieku, pārsvarā arī jauktajās ģimenēs, sarunājas krievu valodā, latviešu valodā – 39%. Uz ielas vairāk nekā puse, bet valsts iestādēs vismaz divās trešdaļās gadījumu tiek lietota latviešu valoda. Turklāt viena piektdaļa rīdzinieku – visbiežāk jaunieši – apgalvo, ka pēdējos trīs gados viņu latviešu valodas zināšanas ir krietni uzlabojušās. No visiem aptaujātajiem 80% jūtas "piederīgi" vai "ļoti piederīgi" Rīgai. Absolūtais vairākums (87%) rīdzinieku uzskata, ka jāciena valsts simbolika – karogs un himna, 74% domā, ka jāciena latviešu tautas un šeit dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu tradīcijas, bet tikai 66% domā, ka zināt latviešu valodu ir pienākums.67% galvaspilsētas iedzīvotāju domā, ka par integrāciju ir jārūpējas valsts iestādēm, bet 31% uzskata, ka "integrācija Latvijā notiek pati par sevi un tai nav nepieciešama īpaša vadība".
Aldermanes vadībā Rīga veidos savu integrācijas politiku
Eiženijas Aldermanes vadībā Rīgas dome gatava veidot savu integrācijas politiku, turklāt tiek uzsvērts, ka "rīdzinieku integrācija nenotiks vienīgi pēc etniskiem principiem", otrdien raksta laikraksts "Latvijas avīze".Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja E.Aldermane uzskata, ka līdz šim jēdziens "integrācija" uztverts pat pārāk vienpusīgi un šauri, attiecinot to tikai uz tā saukto latviešu un krievu jautājumu vai pilsoņiem un nepilsoņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.