„Šī būs
tīri tehniska sēde. Opozīcija izmanto savas tiesības panākt lielāku
atpazīstamību, taču katram skaidrs, ka koalīcijas 38 balsis ir izšķirošas
pret opozīcijas 22 balsīm, un nav itin nekādas nozīmes, kas šo
sēdi vada,” ir pārliecināts Nils Ušakovs.
Ārkārtas sēdi ierosināja Rīgas domes opozīcijas partiju deputāti, savācot 21 parakstu. Saskaņā ar spēkā esošu likumdošanu, ārkārtas sēde ir jāsasauc divu nedēļu laikā.
Savāktos parakstus ārkārtas sēdes sasaukšanai PS un JL iesniedza 23.decembrī. Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka ārkārtas sēde par mēra atbrīvošanu jāvada domes priekšsēdētāja vietniekam, bet, ja mērs vai vicemērs nevar sasaukt vai vadīt ārkārtas domes sēdi, tas jādara deputātam, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu - tātad PS frakcijas vadītājam Ģirtam Valdim Kristovskim.
Sākotnēji domes vadība apsvēra iespēju sēdi pārcelt laikā, kad A. Šlesers atgriežas no atvaļinājuma Singapūrā. Tomēr opozīcija tam nepiekrita.
Kā ziņots, 17.decembra domes ārkārtas sēdes translācijas ierakstā dzirdams politiķu ikdienišķais sarunas stils. Šajā ierakstā vairākkārt dzirdams, ka Rīgas mērs Ušakovs, paklusām pie sevis paužot komentāru par vienu no ziņotājiem, kā arī klusā sarunā ar Šleseru izmanto necenzētu leksiku. Ierakstā arī dzirdams, kā paralēli domes sēdes vadīšanai Ušakovs ar blakus sēdošo vicemēru klusām pagūst apspriest ēdināšanas jautājumus un atklāj nezināšanu par kādu no izskatāmajiem jautājumiem.
Rīgas domes ārkārtas sēde 17.decembrī, kas sekoja lemšanai par Rīgas nākamā gada budžetu, ievilkās līdz vēlai naktij, jo opozīcijas deputāti centās izmantot iespēju debatēt par jebkuru lēmumu, radot iespaidu, ka speciāli tiek vilkts laiks, lai šādi "atmaksātu" valdošajai koalīcijai par visiem noraidītajiem budžeta priekšlikumiem.
Pēc sēdes N. Ušakovs izplatīja paziņojumu, kurā atvainojās, bet opozīcija rosināja ārkārtas sēdi.