Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts teica, ka atkritumu apsaimniekotāja prioritāte ir bijusi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību galvaspilsētā, aicinot arī atbildīgās puses rast situācijas savlaicīgu risinājumu. Arī pašreiz, apzinoties atkritumu uzkrāšanās iespējamās sekas uz vidi un cilvēku veselību, uzņēmuma prioritāte ir nepieļaut reālas atkritumu apsaimniekošanas krīzes iestāšanos galvaspilsētā.
Pēc Aizbalta teiktā, patlaban oficiālu uzaicinājumu no Rīgas domes uzņēmums nav saņēmis, taču ir gatavs piedalīties sarunās, lai turpinātu savu klientu apkalpošanu.
"Esam gatavi saviem klientiem saglabāt līgumu nosacījumus vismaz līdz martam, ko Rīgas dome publiski minējusi kā prognozējamo jaunā iepirkuma noslēgumu," viņš sacīja.
Vienlaikus Aizbalts atzīmēja, ka 2020.gada 1.janvārī mainīsies dabas resursa nodoklis (DRN) par atkritumu noglabāšanu poligonā, un tas nozīmē, ka arī Rīgā visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem mainīsies nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa.
"Pēc mūsu aprēķiniem, pieaugums būs aptuveni 0,40 eiro par nešķiroto atkritumu kubikmetra apsaimniekošanu. Saskaņā ar spēkā esošos likumdošanu DRN un apglabāšanas tarifa izmaiņas operatori ir tiesīgi iekļaut pakalpojumu maksā līdz ar to spēkā stāšanās brīdi," viņš norādīja.
Aizbalts piebilda, ka Eco Baltia vide ir svarīgi, lai arī pēc 11.decembra uzņēmums pakalpojumu sniegšanu nodrošina tiesiskā veidā un strādā pēc Valsts vides dienesta (VVD) atļaujas, kas ir spēkā valdības ārkārtējā stāvokļa laikā.
Pēc Aizbalta teiktā, būtiski nodrošināt arī, ka Rīgas dome savas turpmākās darbības atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā veic ciešā sadarbībā ar Konkurences padomi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai jaunais iepirkums tiktu organizēts tiesiski un nodrošinot konkurences prasību ievērošanu.
Eco Baltia vides valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāmācās no iepriekšējām kļūdām un vēl pirms jauna iepirkuma dokumentācijas izsludināšanas jāizvērtē un jānovērš riski, kas varētu rasties gan iepirkuma procesā, gan arī jau praksē, kad iepirkums būs noslēdzies un iepirkuma rezultātā izvēlētajiem operatoriem jāsāk darbs.
"Jāņem vērā, ka Saeimā patlaban tiek skatīti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas var ietekmēt arī Rīgas domes iepirkuma prasības gan attiecībā uz apsaimniekošanas zonu skaitu, gan juridisko personu apkalpošanu, gan arī operatoru skaitu, kuru līdzdalība galvaspilsētās tirgū jānodrošina. Neatrisināts jautājums ir arī koncesijas līgums ar AS Tīrīga un tajā veiktajām investīcijām, kas rada papildu riskus arī jaunā iepirkuma norisē," viņš sacīja.
Clean R izpilddirektors Valērijs Stankevičs norādīja, ka ir uzņēmums gatavs izvest atkritumus arī pēc 11.decembra, taču tam būs nepieciešams juridisks pamatojums.
Viņš uzsvēra, ka patlaban Clean R vairāk uztrauc statuss ar spēkā jau esošo koncesijas līgumu, kurā Clean R ir uzņēmies saistības pret Rīgas domi un līgumā jau veicis ieguldījumus. Tāpat uzņēmumu interesē Rīgas pašvaldības plāni šī līguma turpmākas izpildes sakarā.
"Līgums ir apturēts tikai daļēji. Clean R sagaida no Rīgas domes konkrētus priekšlikumus turpmākajai rīcībai, lai neiestātos tiesiskas sekas par koncesijas līguma nosacījumu neievērošanu," sacīja Stankevičs.
Savukārt, runājot par to, kā nākamgad augošais dabas resursu nodoklis (DRN) ietekmēs biznesu turpmākajā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas procesā, Clean R izpilddirektors atzīmēja, ka atkritumu noglabāšanas maksas apmēra izmaiņu piemērošanu regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums, līdz ar to, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma, DRN kāpums atspoguļosies klientu tarifos līdzīgi, kā tas ir bijis līdz šim.
"Rīgā DRN pieauguma apjoms tarifā būs atkarīgs no nākotnē noslēgtā līguma noteikumiem starp Rīgas domi un pakalpojuma nodrošinātāju," pauda Stankevičs.
Vienlaikus Stankevičs norādīja, ka jauns Rīgas domes iepirkums nerisina jau spēkā esošā koncesijas līguma jautājumus - tie joprojām ir Rīgas pašvaldības risināmo lietu sarakstā.
Ar trešā Rīgā strādājošā atkritumu apsaimniekotāja Lautus pārstāvjiem aģentūrai LETA neizdevās sazināties.
LETA jau ziņoja, ka pēc 11.decembra, kad beigsies valdības izsludinātais ārkārtas situācijas regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, Rīgas dome cer turpināt sadarbību ar pašreizējiem atkritumu operatoriem līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums par pastāvīgo operatoru izvēli.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka iepirkumu plānots izsludināt tuvāko dienu laikā, taču jau tagad ir skaidrs, ka līdz 11.decembrim tas nenoslēgsies, jo pieteikšanās termiņš vien iepirkumā būs 60 dienas.
"Ja nebūs nekādu pārsūdzību un citu šķēršļu, iepirkums varētu noslēgties februārī, martā. Tas nozīmē, ka no decembra līdz iepirkuma noslēgšanas brīdim nebūs, kas izved atkritumus," atzina mērs.
Lai rīdziniekiem arī decembrī tiktu izvesti atkritumi, dome plāno sākt sarunu procedūru ar pašreizējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, lai tie turpinātu darbu līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums. Pēc Burova teiktā, Mājokļu un vides departamenta speciālisti norāda, ka šāds risinājums esot iespējams.
Sarunu procedūrā tiks piedāvāts darbu turpināt uz pašreizējiem nosacījumiem. To, vai uzņēmēji tam piekritīs, Burovs gan neprognozēja.
Viņš atzina, ka domei ir iespēja sludināt sarunu procedūru uz trim mēnešiem un izvēlēties jaunus apsaimniekotājus, taču šis process būtu sarežģītāks un arī iedzīvotājiem būtu jāpārslēdz ar uzvarētājiem jauni līgumi.
Iepirkumu plānots sludināt uz septiņiem gadiem, paredzot pilsētu sadalīt četrās zonās. Viens uzņēmums varēs pretendēt uz ne vairāk kā trīs zonu apsaimniekošanu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi EKO 686,3 miljonu eiro vērtajā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūrā par uzvarētāju atzina SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - Clean R un Eco Baltia vide.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKO un CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīga.
Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.
KP arī piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz Tīrīga slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.
11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā un Saeima šo lēmumu atzina par pamatotu.
Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem - Clean R, Eco Baltia vide un"Lautus - piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu.
Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.