Satiksmes departamenta vadība atzīst, ka naudas nepietiek, faktiski liekot noprast, ka tās nepietiks nekad. Ir problēmas uzturēt esošās ielas puslīdz braucamā stāvoklī, nerunājot par to, ka galvenokārt ielu remonts aprobežojas ar seguma nomaiņu, nevis pamatīgu rekonstrukciju. Garum garš saraksts Rīgā ir arī ar neasfaltētām ielām. Faktiski sēdē paustais liecina, ka tik daudz naudas, cik vajadzīgs, lai atrisinātu lielu daļu problēmu, atvēlēt neizdosies nekad.
Septiņi gadi
Rīgā ir 1778 ielas, 369 regulējami krustojumi, kā arī 136 tilti, tuneļi un satiksmes pārvadi, komitejas sēdē minēja Jakrins. Pēc pilnīgi jauna asfalta uzklāšanas segums spēj izdzīvot septiņus gadus, tad sākas nodilums, rises un plaisas, bet ar katru nākamo gadu meteoroloģisko apstākļu ietekmē segums zaudē savas īpašības. Bedrīšu lāpīšana vien neko glābt nevar, īpaši ziemas apstākļos izmantotā aukstā asfalta tehnoloģija, kas ir īslaicīgs risinājums. Viņš deputātiem arī demonstrēja kāda ražotāja reklāmas klipu par aukstā asfalta tehnoloģijas izmantošanu, kad masu ieklāj burtiski peļķē, neizsūknējot ūdeni, un pieblietē ar lāpstu, pēc tam vairākas reizes pārbraucot ielāpam ar vieglo auto. Jakrins apgalvoja, ka katru gadu līdz maijam visas bedres tiek aizlāpītas, pavasarī izmantojot jau karstā asfalta tehnoloģiju un cenšoties noklāt iespējami lielākus laukumus. Pašlaik bedru aizlāpīšanai Rīgā atvēl ap diviem miljoniem eiro, bet vajadzētu septiņus līdz astoņus, lai situāciju uzlabotu, atzina Jakrins, vēlāk arī sacīdams, ka naudas nav pietiekami nevienā budžeta pozīcijā. RDSD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters skaidroja, ka šogad bedrītēm ir iztērēti jau vairāk nekā 400 tūkstoši eiro, jo ziemas periodā darbu intensitāte ir paaugstināta.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
autobāns
Kausēt nevis tīrīt
Skaidrs