Komisija pieņēma lēmumu par ēku piespiedu sakārtošanu, kas paredz, ka nekavējoties ir jāiežogo to pieguļošā teritorija, lai nodrošinātu nepieejamību nepiederošām personām un aizsargātu to veselību un dzīvību. Divu nedēļu laikā ir jāuzsāk ēku tehniskā apsekošana un mēneša laikā izstrādātais atzinums ir jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā.
"Ne vēlāk kā viena mēneša laikā īpašniekiem jādemontē uz ēku fasādēm izvietotie celtniecības sieti, kas aizsedz būvju nedrošos apdares elementus. Ir jāaizsedz būves pagraba, logu un durvju ailes ar pret uzlaušanu drošu konstrukciju materiāliem. Lēmuma projekts par ēku piespiedu sakārtošanu tiks pieņemts nekavējoties,” informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Pirms diviem gadiem Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja ēku Kalnciema ielā 2B par B kategorijas vidi degradējošu būvi un tās īpašniekiem piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jūgendstila ēka ir celta 1914. gadā.
Arī bijusī poliklīnikas ēka Raņķa dambī 14, kuras ekspluatācija tika uzsākta 1912. gadā, ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve, un tās īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļu likme.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Jānis Asaris informēja, ka būve Raņķa dambī 14 nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, neatrodas kāda cita kultūras pieminekļa aizsardzības zonā un nav kāda cita kultūras pieminekļa daļa. Līdz ar to inspekcijai nav pamata izvirzīt nosacījumus būvprojekta izstrādei, kas noteiktu kultūras pieminekļu aizsardzības prasības. Inspekcijas ieskatā būvi varētu arī demontēt, bet noteikti ir jāsaglabā uz ielas pusi atrodošās fasādes ar jūgendstila ornamentiem.
Pārdaugavā ir tikai divas jūgendstila ēkas – viena ir atjaunotā Valsts policijas ēka Daugavgrīvas ielā, un otra – šodien apsekotais grausts.
Vēl operatīvās sanāksmes laikā aktuāls kļuva jautājums, ka pašvaldības administratīvos aktus saistībā ar bīstamības novēršanu var izdot tikai dome, pieņemot lēmumu par piespiedu sakārtošanu. Apsekošanas laikā būvstrādnieki sāka vākt nost būvžogu, kuru grausta īpašnieki bija izīrējuši, bet par tā īri nebija samaksājuši. Rezultātā graustam pašlaik ir brīva pieeja.
Patlaban administratīvie akti saistībā ar bīstamības novēršanu ir lēmumi, kas jāapstiprina Rīgas domes sēdē. Tos ne vienmēr var pieņemt tik ātri, kā būtu nepieciešams, atzīst pašvaldība. Tādēļ Rīgas domes Īpašuma departaments plāno ierosināt grozījumus vispārīgajos būvnormatīvos, lai Īpašuma departaments pats varētu izdot administratīvo aktu degradēto īpašumu bīstamības novēršanai.