Projektu izvērtēšanai bija izveidota darba grupa Eiženijas
Aldermanes (LPP/LC). vadībā, un tās lēmums akceptēts Rīgas domes
Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kuru arī vada E.Aldermane.
Kinoteātra Rīga prioritāte ir kino filmu demonstrēšana, tāpēc ieteikts slēgt sadarbības līgumu ar biedrību Starptautiskais kino centrs un Nacionālo Kino Centru (sadarbībā ar biedrību Ekrāns). Divi uzņēmumi vēlējās kinoteātri pārņemt nomā pavisam, taču tas netiks ļauts ne ar Sarmīti un Rihardu Pīkiem saistītajai SIA ARS 1, ne SIA Producents, ko pieaicinās tikai atsevišķu pasākumu vai programmu veidošanā. SIA Producents pārstāvis Juris Millers atzina, ka tālākā sadarbība ar kino Rīga atkarīga no telpu nomas politikas, jo šobrīd maksa ir neadekvāti augsta, salīdzinot ar līdzvērtīgām telpām Rīgā. Šobrīd ar kino Rīga darbiniekiem Rīgas nami noslēguši līgumus uz pārbaudes laiku, un kinoteātra projektu vadītāja Daira Āboliņa atzina, ka par turpmāko viņa nav informēta.
Savukārt Rīgas Mākslas telpā (atrodas zem Rātslaukuma) konkursa kārtībā izraudzīsies radošo projektu vadītāju, bet izstāžu rīkošanā plānots sadarboties ar nodibinājumu Fonds Kultūras Forums un biedrību Mākslas telpa, bet ne viena, ne otra neuzņemas izstāžu zāles telpu apsaimniekošanu. «Būtiskākais ieguvums ir tas, ka abu iestāžu darbības atbalstam tiks izveidota pastāvīga mākslinieciskā padome, kura sniegs savus ieteikumus un izvērtēs priekšlikumus augsta mākslinieciskā līmeņa nodrošināšanai,» solīja E.Aldermane. Viņa arī labprāt redzētu jaunas idejas telpu izmantošanā, piemēram, varētu izveidot poētisko kafejnīcu kinoteātrī Rīga.