Dāvis Stalts (JKP) uzsvēra, ka šo robu varētu aizpildīt kultūruzņēmēji, kuri kopā ar pašvaldības atbalstu izveidotu alternatīvās kultūras vides karti. "Tajā būtu vieta privātiem teātriem, kafejnīcām, kas varētu būt šīs izglītojošās darbības daļa," teica Stalts. Agnese Logina (A/P) kā labu piemēru minēja Kaņepes kultūras centru, kuru gan tagad gribot nospiest pie zemes, jo, tā kā ēka ir bēdīgā stāvoklī (viņa lietoja vārdu "grausts"), par to tiek iekasēts lielāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Ja iepriekš NĪN atlaides šādām vietām bija 90%, tad tagad tikai 50%. Līdz ar to apdraudēta ir arī tādas kultūras kustības kā Free Riga turpmākā darbība. Arī Jurģis Klotiņš (NA) pievienojās viedoklim, ka vairāk jāatbalsta kultūras radīšana, mazāk – masu patēriņš, pie kā pieskaitāmi arī tādi pasākumi kā Rīgas svētki vai Jāņi 11. novembra krastmalā.
Ņemot vērā, ka joprojām no skatuves nav aizgājis Covid-19, arī turpmāk lielāka vieta ierādāma "mazām kultūras formām" un kamersastāviem. Edgars Tavars (ZZS) pauda pārliecību, ka Rīgai ir iespēja kļūt par kultūras galvaspilsētu, tikai politiķiem jārada tam atbilstoši apstākļi. Lai izvairītos no šīs jomas profanācijas, jāizveido profesionāla un atklāta kultūras padome, kuras uzdevums būtu pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas, piemēram, kur un kā labāk celt Nacionālo koncertzāli vai Laikmetīgās mākslas muzeju. Juris Žuravļovs (JS) jau sākotnēji postulēja, ka galvenais jautājums visā šajā diskusijā ir nauda un kā to piesaistīt. Jo, ja tā būs, būs arī daudzpusīgi kultūras pasākumi: "Pirmkārt, jāpārskata visi tēriņi pašvaldības budžetā. Otrkārt, jāpiesaista uzņēmēji kultūras dzīves organizēšanā, piešķirot viņiem kā bonusu dažādas nodokļu atlaides." Šobrīd notiekot tieši pretējais – nodokļi tiek celti. Viņaprāt, ekonomijas dēļ puse no pašvaldības aparāta būtu jāatbrīvo no amatiem. Patiesībā jau "naudas ir ļoti daudz", un viņš zīmīgi palūkojās uz bijušo Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR).
Viņš, tāpat kā bijusī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (Saskaņa), taisnojās, ka galvaspilsētas kultūras projektu finansēšanas konkursa programma līdz šim bijusi ļoti piesātināta un tai atvēlētas ievērojamas summas (kopumā pērn šai jomai izlietoti ap diviem miljoniem eiro).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!