Par šādu rīcību šodien, apspriežot Rīgā izveidojušos situāciju ar mežacūkām, kad tās manītas ganāmies pilsētas centrā un kapsētās, vienojās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti. Rīgas Vides pārvaldes priekšniekam tika uzdots sagatavot domes lēmumprojektu par minētās komisijas izveidi. Vienlaikus Mājokļu un vides departamentam tika uzdots sagatavot izmaksu tāmi pašreiz Rīgā mežacūku visapdraudētāko pašvaldības teritoriju iežogošanai.
Rīgas Kapsētu pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Igors Svincickis apliecināja, ka mežacūkām, iekļūstot kapsētu teritorijās, situācija ir sarežģījusies, un pašvaldībā saņemtas daudzas iedzīvotāju sūdzības no iekopto kapavietu pārstāvjiem, kas no pašvaldības gaidot aktīvu rīcību šī apdraudējuma novēršanai. Svincickis deputātus arī iepazīstināja ar fotogrāfijām no kapiem, kurās redzami dzīvnieku postījumi.
Kopumā komitejā tika pārrunāti trīs primārie rīcības varianti mežacūku radīto postījumu un iespējamā apdraudējuma novēršanai. Viens no šiem variantiem bija Rīgā apzinātā dzīvnieku ganāmpulka iemidzināšana un izvešana ārpus pilsētas un Pierīgas mežiem. Šo variantu piesardzīgi vērtēja Rīgas Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, skaidrojot, ka efektīvāks risinājums tādā gadījumā būtu medības jeb ātra dzīvnieku izšaušana, neradot tiem lieku stresu, jo ievainota vai satraukta mežacūka var būt bīstama cilvēkam. Kļaviņš arī uzsvēra, ka dzīvnieku iemidzināšanas un izvešanas variants varētu būt neefektīvs risinājums, jo dzīvnieki ir tendēti "atgriezties dzimtenē". "Ja cūka ir dzimusi Biķernieku mežā, tad tā domā, ka tā ir viņas dzimtene un tur viņai jādzīvo. Ja izvest dzīvniekus, tos jāved ļoti tālu, lai tās neatgrieztos," skaidroja Vides pārvaldes priekšnieks.
Lai arī Medību likums nepieļauj medības pilsētā, par šādu ārkārtas risinājuma nepieciešamību būtu iespējams vienoties, pašvaldībā izveidojot minēto Medību koordinācijas komisiju, kurā eksperti no attiecīgajām institūcijām pārrunātu rīcības plānu, informēja SIA Rīgas meži pārstāvis Juris Buškevics. Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) interesējās, vai tomēr nebūtu iespējams arī kāds variants bez "asins izliešanas", jo lielākā daļa rīdzinieku šādu, iespējams, nevēlētos atbalstīt. Buškevics skaidroja, ka iespējama arī dzīvķeramo lamatu izvietošana, tomēr viņš uzsvēra, ka Latvijā šāda prakse iepriekš nav piekopta un nav zināms, cik tas varētu izmaksāt.
Vides pārvaldes priekšnieks Kļaviņš skaidroja, ka otrs, viņaprāt, pieņemamākais variants pašlaik būtu nogaidīt ar cūku izšaušanu vai izvešanu, jo ziņas par mežacūku uzbrukumiem Rīgā nav saņemtas un cilvēku tās faktiski neapdraudot. Viņš skaidroja, ka mežacūkas kopumā ir diezgan inteliģenti dzīvnieki, kas pilsētā ieklīst barības meklējumos, kā arī saprotot, ka pilsētā tās neapdraud mednieki. Pašlaik mežos vēl notiekot aktīvas medības saistībā ar cūku mēri. Viņš arī skaidroja, ka, līdz ko cūkām parādīsies sivēni, tās nepametīs meža teritoriju, sargājot savus bērnus.
Koncentrējoties uz teritoriju aizsargāšanu no dzīvnieku postījumiem, deputāti pārrunāja arī apdraudēto teritoriju, pirmkārt, kapavietu nožogošanu, lai nepieļautu dzīvnieku piekļūšanu šīm apkaimēm un novērstu īpašuma bojāšanu.
"Lai arī es raksturoju cūkas kā intelektuālus dzīvniekus, tik liels intelekts, kā uzspiest kliņķi un ieiet pa vārtiem, tām nav," iesakot šo risinājumu, sacīja Kļaviņš.
Tomēr, kā apliecināja Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Svincickis, visu piecu centra kapsētu nožogošana izmaksātu vismaz 400 000 eiro, kas ir lielas izmaksas, un tik daudz brīvu līdzekļu pārvaldes rīcībā neesot.
Deputāti arī pārrunāja pareizāko cilvēka rīcību, ja viņam nāktos sastapties ar mežacūku. "Ja ierauga cūku, novērtēt, kur ir pretējais virziens un doties pretēja virzienā, tā ir visdrošākā rīcība. Pieļauju, ka cūka, ieraugot cilvēku, pieņems tādu pašu lēmumu," skaidroja Kļaviņš.