Arī uz šo sapulci neieradās visu 29 nama dzīvokļu īpašnieki, tādēļ lēmums par mājas nojaukšanu vai konservāciju nevarēja tikt pieņemts. Sapulcē īpašnieki savā starpā pārrunāja dažādus jautājumus, bet nebalsoja un nevienojās ne par vienu no iespējamajiem variantiem.
Sapulcē dzīvokļu īpašnieki atkārtoti tika aicināti vērsties pašvaldībā dzīvojamās telpas jautājumā, ja tāda ir nepieciešama. Vakar liela daļa mājas iemītnieku apliecinājuši, ka pašvaldībā pēc palīdzības mājokļa jautājumā vēl nav vērsušies, informēja Vaļuma. Kopīpašnieki vienojās, ka mēģinās atrisināt dzīvojamās telpas jautājumu, vēršoties pašvaldībā, un nākamā sapulce tiks sasaukta pēc tam, kad būs skaidrība par dzīvojamo telpu variantiem, jo nams ir avārijas stāvoklī un dzīvošanai nav derīgs.
Nākamā sapulce varētu notikt aprīļa vidū, pastāstīja Vaļuma.
Vaļuma apgalvoja, ka RNP šajā situācijā nevarot paātrināt lēmuma pieņemšanu par iebrukušo namu, jo par šo īpašumu ir tiesīgi lemt tikai mājas kopīpašnieki un apsaimniekotājs ir tiesīgs rīkoties saskaņā ar viņu norādēm. "Mēs nevaram piespiest kopīpašniekus apmeklēt sapulci," skaidroja Vaļuma.
Iedzīvotājiem sapulcē iespējams nobalsot par trīs variantiem - mājas atjaunošanu, konservāciju vai nojaukšanu. Saskaņā ar likumu lēmums par mājas atjaunošanu var tikt pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse īpašnieku. Savukārt, lai varētu lemt par mājas nojaukšanu vai konservāciju, atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešama 100% visu īpašnieku piekrišana. Kā skaidro Vaļuma, konservācija no visiem minētajiem variantiem izmaksātu vislētāk, bet visdārgāk - mājas atjaunošana. Ja iemītnieki izvēlētos māju iekonservēt, tad objekts netiktu nojaukts, bet nostiprināts, taču ēka nebūtu derīga dzīvošanai, tāpat kā demontāžas gadījumā.
Kā ziņots, 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā 9, sabruka kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī tika bojāta mājas ārsiena. Pēc būveksperta konstatētā, pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidota iekšējā kanalizācija, kas 1900.gadā celtai ēkai nav piemērota, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecās, neatjaunotās ēkas tehniskais stāvoklis. Kopumā šīs ēkas atjaunošana pašreizējā stāvoklī vērtējama kā nelietderīga.
Namam nepieciešamie remontdarbi laicīgi nevarēja tikt veikt, jo dzīvokļu īpašnieki atteikušies no attiecīgā uzkrājuma veidošanas, kā arī bijuši parādā RNP ap 23 000 eiro, skaidroja uzņēmuma pārstāvji. Pašlaik ir aktīvas vairākas tiesvedības par parādu piedziņu.
Pagājušonedēļ Rīgas pašvaldībā pēc palīdzības dzīvojamās telpas jautājumā bija vērsušās kopumā astoņas ģimenes no iebrukušā nama Buru ielā 9, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa.
Sešas ģimenes ir jau reģistrētas dzīvokļu rindas 8.reģistrā. Šajā reģistrā rindā uz dzīvojamās telpas piešķiršanu pašvaldībā tiek reģistrētas personas, kuru īres līgums tiek izbeigts saistībā ar nama nodošanu kapitālajam remontam vai pārtraukts sakarā ar mājas nojaukšanu.