Savukārt Ekonomikas ministrija norāda, ka pašreizējais atbalsts ir veidots, balstoties tikai uz to finansējumu, kuru bija iespējams atrast pašas ministrijas iekšienē, pārdalot programmu naudu. Ja valdība radīs papildu līdzekļus, tad arī varēs strādāt pie finanšietilpīgākiem atbalsta mehānismiem.
Nē maksātnespējai
Divi galvenie pārmetumi – pašlaik pilnībā nav skaidrs, kas notiks pēc šā gada 1. janvāra. Skaidrs, ka tūrisma nozarē tūrisma plūsma nākamā gada sākumā noteikti neatjaunosies, taču informācijas, vai un kāds atbalsts būs pieejams pēc Jaunā gada, pašlaik nav. Tāpat, neraugoties uz tūrisma un viesmīlības jomas lūgumiem, nav paredzēts atbalsts saīsinātam darbalaikam.
Gan Kavaca, gan Graikste uzsver, ka nevēlas pavasara dīkstāves pabalsta analogu, kad darbinieki algu subsīdijas saņēma tikai tad, ja darbība bija pilnībā pārtraukta. Tā vietā daudz efektīvāki, kā to liecina arī citu Eiropas valstu, īpaši Vācijas, pieredze, ir saīsinātā darbalaika pabalsti, kad darbinieki var strādāt nepilnu darbalaiku (cik darba devējam nepieciešams) un valsts sniedz līdzfinansējumu, lai darbinieks saņemtu pilnu algu. Jāpiebilst, ka tieši šis atbalsta veids ļāva daudziem Vācijas uzņēmumiem izvairīties no bankrota un valstī saglabāt samērā zemu bezdarba līmeni.
Tas, ko nozare Ekonomikas ministrijas atbalsta plānā novērtē visaugstāk, ir aizsardzības nodrošināšana pret maksātnespēju, līdz 2021. gada 31. augustam atjaunojot aizliegumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu visiem tūrisma nozares komersantiem. Tāpat pozitīvi vērtēta labvēlības perioda nodrošināšana visiem tūrisma nozares komersantiem Altum izsniegtajos aizdevumos līdz 2021. gada 31. jūlijam apgrūtinātas ekonomiskās darbības apstākļos atliktajai daļai no pamatsummas.
Dzēst, nevis atlikt
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!