Tāpat likumā iekļauta norma par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā būs pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot autentiskos ēkas elementus ar kultūrvēsturisku vērtību.
Savukārt, ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā ies bojā vai tiks patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, noteikts, ka zemes īpašniekam būs pienākums tā vietā gada laikā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku.
Iestādāmā koka precīzu novietojumu, sugu, izmērus un kopšanas nosacījumus noteiks Rīgas domes par apstādījumiem atbildīgā institūcija. Kokus un citus stādījumus, kuri attiecināmi uz Rīgas vēsturiskā centra zaļumu un zaļo zonu sistēmu, noteiks Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojumā.
Likuma anotācijā norādīts, ka kokiem ir būtiska nozīme pilsētvidē, jo īpaši pilsētas klimata uzlabošanā. Rīgas domes rīkotajās publiskajās apspriešanās Rīgas iedzīvotāji ir pauduši bažas par koku skaita strauju samazinājumu Rīgas centrā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā pieejamo informāciju laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam Rīgas centrā ir izcirsti vairāk nekā 500 koki.
Arvien biežāk Rīgas vēsturiskajā centrā esot novērojams, ka Rīgas domes Satiksmes departaments noasfaltē nokaltušo koku dobes, tā vietā, lai parūpētos par jaunu koku iestādīšanu, norāda normatīvā akta grozījumu autoru, Vienotības pārstāvji.
Politiskajā spēkā uzskata, ka piedāvātās izmaiņas veicinās galvaspilsētas vēsturiskā centra pilsētvides saglabāšanu, ka arī novērsīs Rīgas nozīmīgās daļas apstādījumu un vēsturiskās apbūves apdraudējumus.
Koku draugs
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis