Visvairāk visu acis bija pievērstas domei pēc tam, kad tā brīža Latvijas attīstībai (LA) deputāts no Attīstībai/Par!, Progresīvie (A/P/P) frakcijas paziņoja par izstāšanos no LA. Viņš gan netika izslēgts no frakcijas, kas noveda pie tā, ka no tās aizgāja trīs LA biedri, solot veidot atsevišķu LA frakciju. Tās izveidotāji gan solījuši, ka turpinās atbalstīt koalīciju.
Tomēr, lai arī šķelšanās lielākajā frakcijā, nenoliedzami, bija visvairāk pārspriestais jautājums saistībā ar jauno RD, tāpat dažādus viedokļus izpelnījušies atsevišķi lēmumi, kurus pieņēma arī vairāk deputātu no atšķirīgiem politiskajiem spēkiem.
Trīs vicemēri un Čaka iela
Sākotnēji aprīlī plānotās RD ārkārtas vēlēšanas tika pārceltas uz augusta beigām. Tajās lielāko atbalstu guva A/P/P saraksts ar Staķi priekšgalā. Tomēr jau pirms jaunās domes pirmās oficiāli aizvadītās sēdes mērenu sašutumu sabiedrībā izsauca jauno domnieku iecere par trim vicemēra amatiem – tos savā starpā sadalīja Jaunās Vienotības (JV) līderis RD vēlēšanās Vilnis Ķirsis, Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Edvards Smiltēns no Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) frakcijas. Katram vicemēram ir arī vairāki padomnieki.
Par šādu plānu – triju vicemēru amatu izveidi – neizpratni pauda daļa tobrīd vēl oficiāli amatā nestājušos opozīcijas pārstāvju. Viņi arī neviens nebalsoja par kādu no vicemēriem. Turpretim Staķi kā Rīgas mēra amata kandidātu atbalstīja arī atsevišķi opozīcijā esošo Gods kalpot Rīgai (GKR) un Latvijas Krievu savienības (LKS) deputāti.
Deputātiem jau oficiāli esot domnieku statusā, tika pieņemts vēl kāds lēmums, kas raisīja plašas diskusijas sabiedrībā, – par pagaidu velojoslu ierīkošanu Aleksandra Čaka ielā. Par to novembra sākumā vienojās Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti. Oficiāli tā sauktais Čaka ielas eksperiments sākts 1. decembrī, bet velojoslas tika uzkrāsotas jau agrāk. Eksperimentu plānots turpināt vismaz līdz nākamā gada 1. aprīlim, kad izvērtēs, cik efektīvs tas ir bijis.
Šis jautājums divās pretējās frontēs sadalīja ne tikai Rīgas iedzīvotājus, bet arī pašus domniekus.
Dažādais apmeklējums
Šī dome oficiāli aizvadījusi kopumā astoņas sēdes. Tiesa gan – pirmās divas notika vienā dienā, kad deputāti 2. oktobrī oficiāli izraudzījās Rīgas mēru un viņa trīs vietniekus, kā arī izskatīja vēl divus jautājumus. Savukārt 18. novembra ārkārtas svinīgajā sēdē nekādi lēmumi pieņemti netika – videokonferences režīmā tika uzklausīta Staķa uzruna, bet klātienē apbalvots titula Gada rīdzinieks 2020 laureāts Mairis Briedis. Šeit gan netika prasīta visu deputātu klātesamība.
Atlikušajās septiņās domes sēdēs kopumā pieņemti 299 lēmumi.
Spriežot pēc domes sēžu protokoliem, pilnīgi visas sēdes ir apmeklējuši divas trešdaļas jeb 40 deputātu. Taisnības labad gan jānorāda, ka Saskaņas domniekam Konstantīnam Čekušinam kā vienīgā neapmeklētā rādās 18. novembra svinīgā sēde, bet ar piebildi, ka bijušas tehniskas problēmas, pieslēdzoties lietojumprogrammai e-RīgasDome, bet domnieks atradies rātsnamā.
Vismazāk domes sēžu apmeklējis Jaunās Vienotības (JV) deputāts Ints Ķuzis, kurš atrodas darbnespējā. Tāpat vairākas sēdes kavējis arī Saskaņas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš, kā liecina domes sēžu protokoli, daļu no sēdēm nav apmeklējis, jo atradies darbnespējā, bet vēl daļu – nezināmu iemeslu dēļ.
Vismaz vienu domes sēdi ir kavējuši kopumā divi JV deputāti, deviņi Saskaņas domnieki, tai skaitā jau pieminētais Čekuškins, kā arī seši deputāti no A/P/P, tai skaitā arī Anete Jēkabsone-Žogota un Iveta Ratinīka, kuras bija divas no trim LA deputātēm, kuras decembra pirmajā pusē paziņoja par izstāšanos no A/P/P frakcijas. Tāpat vismaz vienu sēdi nav apmeklējis viens GKR, viens LRA/NA un viens JKP deputāts.
Ikviens deputāts, tai skaitā mērs, ir arī divās no kopumā astoņām komitejām. Visvairāk – deviņas – sēžu aizvadījusi Mājokļu un vides komiteja. Tā ir bijusi arī samērā labi apmeklēta. Divas no sēdēm kavējis A/P/P deputāts Viesturs Kleinbergs, bet četri no kopumā 14 komitejas deputātiem sēdi nav apmeklējuši vienu reizi.
Septiņas sēdes aizvadījusi Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja. Šeit no 14 deputātiem vismaz vienu sēdi ir kavējusi puse jeb septiņi domnieki. Divi no viņiem nav bijuši klāt vairāk nekā četrās sēdēs.
Tāpat septiņas sēdes notikušas arī Pilsētas īpašuma komitejā. Četras no tām kavējis jau pieminētais Mežeckis. Viņš nav apmeklējis arī četras no piecām Pilsētas attīstības komitejas sēdēm, kuras sastāvā viņš ir.
Labi apmeklētas bijušas Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes. No kopumā piecām notikušajām sēdēm tajās bijis tikai viens deputāta kavējums. Setpiņas sēdes aizvadījuši Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti – četri deputāti nav bijuši klāt vienā sēdē, bet GKR deputāts Jakovs Rafaļsons kavējis divas reizes.
No Sociālo jautājumu komitejas kopumā piecām sēdēm vismaz vienu kavējuši pieci no 14 deputātiem. Finanšu un administrācijas lietu komiteja, kas ir skaitliski vislielākā, aizvadījusi četras sēdes. Tās pa vienai reizei nav apmeklējuši divi deputāti.
RD deputāta mēnešalga 2020. gadā ir 1172 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kavējumu gadījumā darbnespējas A lapu apmaksā Rīgas pilsētas pašvaldība likumā noteiktā apmērā, bet B lapu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Par citiem iemesliem, kuru dēļ nav apmeklētas komitejas un/vai domes sēdes, papildus nekas netiek piemērots, jo šobrīd netiek uzskaitīts laiks, kas tiek pavadīts komitejās vai domes sēdēs.