Liekas par maz
Nevajag domāt, ka galvenais policijas uzdevums būs kādu sodīt, saka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais: «Policijai ir tiesības izskaidrot, ka šādi noteikumi ir, pateikt - pārtrauciet ar to nodarboties, dodieties uz savām mājām!» Noteikumi nosaka aizliegumu ubagot, izmantojot dzīvniekus, kā arī vietās, kur tiek traucēta satiksmes vai gājēju plūsma, sabiedriskajā transportā un tā pieturvietās, tomēr būtiskākais ir teritoriālais ierobežojums - ubagot būs liegts Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot ir atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība. Sods - līdz desmit latiem.
Rīgas pilsētas Pašvaldības policija ir gatava rīkot reidus, kolīdz noteikumi stāsies spēkā, apliecina policijas pārstāve Inese Tīmane. Rīgas patversmes mobilā brigāde darbam ar bezpajumtniekiem pievērš uzmanību arī ubagiem, kuru vidū no patversmes ir četri vai pieci, stāsta patversmes direktore Dagnija Kamerovska. Ir arī sociālo centru klienti, kuri ir aprūpēti, bet ubago, lai nopelnītu cigaretēm un alkoholam. «Daudzi no šiem cilvēkiem saņem sociālo palīdzību, vienkārši viņiem liekas, ka ir par maz,» norāda D. Kamerovska. Viņa atbalsta normu, kas prasa ubagotājiem personu apliecinošu dokumentu: «Mums reizēm pārmet, ka nepietiekami strādājam ar cilvēkiem, bet nevar strādāt ar būtni bez vārda. Vienu dienu viņš var sevi nosaukt par Alēnu Delonu, otru - par Čaku Norisu. Ja mums ir iespēja noskaidrot datus, tad redzam, vai persona saņem palīdzību, vai tai ir reģistrēta dzīvesvieta, varam piedāvāt apmeklēt dienas centru, kādus citus risinājumus.»
Strādāt nekāroja
Ubagotāji mēdz apmeklēt arī Sarkanā Krusta nodaļas visā Latvijā, sevišķi Rīgā, taču viņi zina, ka šī organizācija nenodarbojas ar pastāvīgu dāvanu dalīšanu un nedod naudu, bet kādas mantas vai pārtiku, norāda Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Viņš atbalsta uzskatu, ka Latvijā ir salīdzinoši spēcīga sociālās palīdzības sistēma, jumtu virs galvas var dabūt ikviens, un tāpēc nav jāubago. «Stāsti par 20 santīmiem, kas pietrūkst biļetei uz mājām, visbiežāk beidzas tuvākajā gastronomā,» viņš norāda. Diemžēl arī sociālie darbinieki saskaras ar problēmu, ka viņu palīdzības piedāvājumu uztver kā traucēkli. «Divas trešdaļas jums pateiks - netraucējiet man strādāt!» norāda D. Kamerovska.
Sociālajiem darbiniekiem zināmi dažādi stāsti - piemēram, par sievieti no Daugavpils, kura prasīja naudu, uzdodoties par savu māsu un rādot māsasbērnu fotogrāfijas, un stāstot, ka šie bērni cieš badu. Ir bijis gadījums, kad vecu sievieti viņas bērni piespiež braukt uz Rīgu ubagot un pieprasa atvest gan naudu, gan pāris pudeļu, draudot izrēķināties.
Vaicāts, vai ubagotāji jau nav apsēduši Doma baznīcu, jo pie baznīcām ubagot drīkstēs, Rīgas Doma pārvaldes vadītājs Kaspars Upītis norāda, ka ir daži «pastāvīgie», ir bijuši arī ubagotāji no Rumānijas, taču masveida pieplūdums nav novērots. «Tiem, kas pie mūsu durvīm ubagoja pastāvīgi, esam piedāvājuši darbu, lielākoties palīgdarbus, bet par samaksu, taču atsaucība nav bijusi,» atzīst K. Upītis.
(interviju ar ubadzi Tamāru lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena)