Ja spēkā stāsies pagaidu regulējums, rīdziniekiem draud noslīkšana pašu atkritumos – nav plāna, kas šādā situācijā varētu uzņemties visas Rīgas atkritumu izvešanu, jo līgumi ar esošajiem četriem operatoriem jau būs zaudējuši spēku. Turklāt atkritumu izvešana kā līdz šim ne tikai neļaus rīdziniekiem uzlabot dzīves kvalitāti, bet arī novedīs līdz Eiropas Savienības (ES) prasību neievērošanai, par ko nāksies maksāt visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Vecie prom, jauno negrib
Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ne Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), ne kādas citas atbildīgās institūcijas nekādus pārkāpumus konkursa nolikuma izstrādē un izsludināšanā, kā arī rezultātu paziņošanā nesaskatīja divu gadu garumā. Konkurences padome (KP) lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Rīgas domes (RD) un SIA Getliņi EKO darbībās izsludināja tikai pēc konkursa noslēguma – kad tika plaši paziņots, ka septembrī Rīgas atkritumu apsaimniekošanu uzsāks pēc publiskās un privātās partnerības modeļa izveidotais uzņēmums Tīrīga. KP vairākkārt publiski paudusi, ka par iespējamo risinājumu redz pagaidu regulējuma piemērošanu. Tas nozīmētu, ka Tīrīga darbu uzsākt nevarētu. Pati KP prognozē, ka lietas izmeklēšana varētu ilgt pat divus gadus.
Vismaz viens no līdzšinējiem četriem Rīgas atkritumu apsaimniekotājiem – SIA Pilsētvides serviss – skaidri norāda, ka no 15. septembra vairs nesniegs atkritumu izvešanas pakalpojumus Rīgā, turklāt uzņēmums jau paziņojis par darbinieku kolektīvo atlaišanas procedūras uzsākšanu, Dienai apliecināja uzņēmuma pārstāvis Jurģis Ugors. Ja kādu iemeslu dēļ AS Tīrīga nevarēs sākt pilntiesīgi sniegt pakalpojumus, jau 15. septembrī Rīgā sāks veidoties neizvestu atkritumu kalni.
Jāapzinās, ka ir situācijas, kur visa mērīšana ar konkurences apdraudējuma olekti var raisīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. KP aktivitātes par konkurences ierobežojumu atcelšanu Rīgas lidostā rezultējās ar Administratīvās tiesas lēmumu 2017. gadā – atvērt lidostas vārtus visiem gribētājiem, un sūdzības par taksistu patvaļu un neadekvātajām cenām taksometros no lidostas nerimst vēl šodien.
Savukārt Viļņa 2018. gadā gandrīz noslīka atkritumu kalnos.
Kā vēstīja LTV Ziņu dienests, problēmu pamatā bija pilsētas sadalīšana atkritumu apsaimniekošanas zonās, kur katrā zonā bija jādarbojas citam konkursa kārtībā uzvarējušam uzņēmumam, taču tie nespēja tikt galā ar atkritumu izvešanas apjomu un loģistiku. Valsts nacionālais sabiedrības veselības centrs to novērtēja kā krīzi, kas apdraud iedzīvotāju veselību. Jāatgādina, ka KP kā vienu no jaunā apsaimniekošanas modeļa mīnusiem uzsver RD lēmumu nesadalīt pilsētu šādās zonās.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Krējums Saldais
Ušakovu atkritumos!