Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu startēt arī Gobzems

Politikas kuluāros neoficiāli izskanējis, ka Gobzems varētu iekļauties partijā Alternative, kuru savulaik izveidoja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. Šī partija kopā ar partiju SDK Dzimtene, kuras redzamākais pārstāvis bijis "antifašists" Jānis Kuzins, veido apvienību Par alternatīvu. Arī kādā sabiedriskās domas izpētes aptaujā ir pamanīts jautājums, kurā testēta vēlētāju attieksme pret Gobzema un Alternative savienību.

Savukārt NDF frakcijas pārstāvji iepriekš tika izteikušies, ka plāno iekļauties un "atdzīvināt" kādu pašlaik neaktīvu politisko veidojumu, un Alternative atbilst šādam aprakstam, jo aptuveni pirms gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs caur tiesu centās uz laiku apturēt šī politiskā spēka darbību.

NDF vadītājs Valērijs Petrovs aģentūrai LETA iespējamo sadarbību ar Gobzemu komentēt atteicās, norādot, ka frakcijas "savu partiju" prezentēs janvāra vidū, rīkojot kongresu.

Pēc viņa teiktā, partijai jau patlaban ir vairāk nekā 300 biedru, kuru vidū esot gan kādreizējie politiķi, gan jauni biedri.

Savukārt Gobzems sacīja, ka pagaidām neatbildēs, vai startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks. Politiķis aicināja būt pacietīgiem un pagaidīt, "lai intriga saglabājas līdz pēdējam mirklim", kā arī aicināja nedalīt "lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā".

Taujāts par iespēju būt par Rīgas mēra kandidātu vai vienu no līderiem NDF sarakstam, Gobzems akcentēja, ka negrib iesaistīties jebkādu baumu komentēšanā. Politiķis vērsa uzmanību, ka Saeimā vēl nav pieņemts galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu. Reizē deputāts atzina, ka viņš ir saņēmis pietiekami daudz piedāvājumus, līdz ar to viņam esot gana plašas iespējas izvēlēties, ko darīt.

Gan Gobzema, gan NDF frakcijas politiķu vārdi publiskajā telpā ir tikuši saistīti ar ekspolitiķa Aināra Šlesera vārdu. Gobzema gadījumā aizdomas tika paustas pēc Šlesera jūsmīgas intervijas par jauno politiķi laikā, kad viņš pirms aptuveni gada mēģināja veidot valdību. Savukārt par Šlesera ietekmi uz NDF aizdomas tika paustas šā gada novembrī LTV raidījumā de facto, kas atreferēja šāda satura runas no partijas Gods kalpot Rīgai kādas sanāksmes.

Kā ziņots, Saeima 19.decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, tomēr tagad tiek runāts, ka tās varētu notikt pat ievērojami vēlāk, jo politiķi vēlas sagaidīt, lai spēkā stājas iecerētās likuma izmaiņas, kas ārkārtas vēlēšanās pašvaldības domi ļautu ievēlēt uz vairāk nekā četriem gadiem.