Pēc garām opozīcijas deputātu runām, par Radzeviča atlaišanu nobalsoja 13 opozīcijas deputāti, tomēr vairākums domnieku - 32 koalīcijas deputāti - nobalsoja "pret", tāpēc izpilddirektors palika savā amatā.
Vienotības Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks (V) piektdien domes ārkārtas sēdē pauda viedokli, ka izpilddirektors neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu provokācijas 16.martā, un tikai policijas veiksmīga darbība novērsa iespējamās sadursmes.
"Ir nepārprotami skaidrs, ka konfrontāciju varēja nebūt. Vienotība atzīst, ka valsts aizsargā miermīlīgu pulcēšanās brīvību, taču tā nav absolūta un to var ierobežot, lai aizsargātu citu tiesības un sabiedrības drošību," sacīja Pulks.
Deputāts atgādināja, ka šā Rīgas domes deputātu sasaukuma laikā Radzevičs aizliedzis jebkādus pasākumus 16.martā, taču tiesa šos aizliegumus vienmēr atcēlusi un arī likusi Rīgas domei atvainoties organizācijai Daugavas Vanagi. "Tā ir neprofesionāla rīcība, un viņam šos pienākumus turpmāk nevar uzticēt," uzsvēra Pulks.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, 2011. un 2012.gadā gan Radzeviča vietā lēmumus par 16.marta pasākumu aizliegšanu pieņēma viņa vietnieks, Rīgas Pārdaugavas izpilddirektors Māris Kalve. Pērn izpilddirektors attiecīgajā laikā bija devies komandējumā, bet par viņa gaitām pirms 2011.gada 16.marta informācijas nav.
Tomēr Pulks un viņa kolēģi uzsvēra, ka, atbrīvojot izpilddirektoru no amata, Rīgas dome raidītu sabiedrībai signālu, ka tā nav apmierināta ar to, kā rīkojās Radzevičs, atļaujot divus savstarpēji konfrontējošus pasākumus vienlaikus, un ka dome neatbalsta naidpilnus pasākumus Rīgas centrā. Pulks aicināja Rīgas domei uzņemties atbildību par savām kļūdām.
Savukārt deputāts Māris Puriņš (V) kā vēl vienu apliecinājumu Radzeviča nekompetencei minēja faktu, ka piektdien, sasaucot domes sēdi laikā, kad Rātsnama darba laiks ir beidzies, izpilddirektors nav nodrošinājis, ka sēde ir atklāta un tās norisi ikviens interesents var vērot klātienē. Pulks gan atzina, ka ir patīkami, ka šoreiz sēde nav sasaukta plkst.22, kā tas ir bijis pāris iepriekšējās reizēs.
Jānis Mārtiņš Skuja (Demokrātiskie patrioti) savukārt paziņoja - kaut arī parakstījis prasību atlaist Radzeviču, viņaprāt, pie vainas 16.marta konfrontācijās patiesībā ir domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), kura rīkojumus pilda arī izpilddirektors. Turpinājumā Skuja sāka analizēt domes vadītāja darba stilu un kritizēja pašvaldības SIA Rīgas satiksme necaurskatāmību.
Jānis Atis Krūmiņš (Demokrātiskie patrioti) kolēģiem pārstāstīja vēstures notikumus, skaidrojot, kāpēc leģionāru diena tiek atzīmēta, un uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir par cieņu pret latviešu kareivjiem un viņu piemiņu un nav pieļaujams, ka netiek ierobežotas tā saukto antifašistu provokācijas un rīcība, kas diskreditē Latvijas valsti.
Kā ziņots, 20 partijas Vienotība un biedrības Demokrātiskie patrioti Rīgas domes deputāti ceturtdien pieprasīja izsludināt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Radzeviča (GKR) atstādināšanu no amata, jo uzskata, ka izpilddirektors rīkojies pretrunā likumam Par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Domnieki norādīja, ka saskaņā ar likumu pašvaldībai bija tiesības noteikt samērīgus ierobežojumus, lai nepieļautu divu savstarpēji konfliktējošu organizāciju vienlaicīgu atrašanos pie Brīvības pieminekļa, taču tas netika darīts.
"Esam pārliecināti, ka notikumi 16.martā bija Rīgas pilsētas izpilddirektora bezdarbības rezultāts. Tā bija ciniska provokācija, no kuras varēja izvairīties. Izpilddirektora rīcība nevieš pārliecību, ka publiski pasākumi, tostarp sabiedrībā pretrunīgi vērtēti, turpmāk Rīgā notiks miermīlīgi," uzskata Vienotības Rīgas domes deputātu frakcijas vadītājs Olafs Pulks.
Vienotības deputāti Radzeviča atkāpšanos pieprasīja jau 20.martā, bet nedēļu vēlāk viņiem pievienojās arī Demokrātiskie patrioti. Tā kā Radzevičs pats no amata nav atkāpies, deputāti parakstījuši oficiālu iesniegumu, pieprasot par šo jautājumu sasaukt domes ārkārtas sēdi.
Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības Apvienība pret nacismu aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā. Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šādu rīcību saskaņojusi Rīgas dome. Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
Savukārt Radzevičs iepriekš norādījis, ka DP atzinums šogad esot bijis tāds pats kā pērn, taču šogad nolemts pasākumus neierobežot gan tāpēc, ka iepriekšējos divos gados tiesa atcēlusi pašvaldības lēmumus aizliegt visus 16.marta pasākumus, gan arī tāpēc, ka Rīgas domei šogad ar tiesas spriedumu jau vienreiz nācies atvainoties Daugavas Vanagiem par pasākumu aizliegšanu 16.martā.
Jautāts, vai nepastāv "zelta vidusceļš" - iespēja noteikt, ka pasākumos nedrīkst izmantot skaņu pastiprinošas ierīces un vairāki pasākumi nedrīkst notikt vienlaicīgi -, Radzevičs sacīja, ka pēc būtības tas nozīmētu aizliegumu rīkot pasākumu konkrētā vietā un laikā un arī to varētu apstrīdēt tiesā.