Monitoringa rezultāti liecina, ka Rīgas ostā ir pieaudzis ūdensputnu ligzdošanas sekmības rādītājs. Piemēram, vidējais četru gadu sekmības rādītājs pīlēm ir 73%, kas ir augstāks nekā vidēji citās dabiskajās dzīvotnēs. Šajā sezonā Žurku salā konstatēta arī jauna ligzdojoša suga – paugurknābja gulbis, kas ir nebijis atklājums monitoringa vēsturē.
Ūdensputnu dzīves apstākļu uzlabošana Rīgas ostā galvenokārt ir panākta, pateicoties vairākiem faktoriem, kuru starpā ir regulāra niedru pļaušana, kā arī koku un krūmu izciršanas darbi. Pļaušanas un ciršanas darbi īpaši veicina bridējputnu dzīves apstākļus. Pozitīvu ietekmi uz ūdensputnu ligzdošanas apstākļiem rada arī šogad izveidotās mākslīgās ligzdas, kā arī plēsīgo dzīvnieku populācijas monitorings.
LU bioloģijas institūta atzinumā secināts, ka brīvostas pārvaldes veiksmīgie ūdensputnu dzīves apstākļu uzlabošanas pasākumi ir pozitīvs piemērs tam, kā saimnieciskā darbība un infrastruktūras attīstība var sadzīvot ar dabas aizsardzību. Brīvostas pārvalde ir apņēmusies turpināt darbu ūdensputnu dzīves apstākļu uzlabošanā un ir pārliecināta, ka tas pozitīvi ietekmēs Rīgas ostas ekosistēmu un dabas daudzveidību kopumā, kas ir būtiska ostas attīstības komponente.
Jāatzīmē, ka brīvostas pārvalde veic arī citus bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākumus ostas teritorijā. Piemēram, pārvalde jau vairākus gadus veic sikspārņu kolonijas ziemošanas vietu uzlabošanas pasākumus Daugavgrīvā un Mangaļsalā, atbalsta kazu izmantošanu pļavu biotopu saglabāšanā Krēmeros un veicina zivju resursu aizsardzību un pavairošanu Daugavā. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu ostas teritorijas bioloģisko daudzveidību un veicinātu tās ilgtspējīgu attīstību.