“Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu,” stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA Baltic Container Terminal valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.
“Tas atsaucās arī uz BCT. Tajā pašā laikā mūsu pašu un klientu prognozētā 30% krituma vietā marta mēnesī, salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, konteineru plūsma ir samazinājusies tikai par 10%. Tas ļauj terminālim darboties parastajā režīmā – kuģi tiek apkalpoti pēc grafika, un pakalpojumu klāsts klientiem netiek ierobežots,” turpina Dmitrijs Kiseļevs.
Kopumā martā Rīgas ostā, ieskaitot periodu, kad Latvijā ieviesta ārkārtas situācija, ienākuši 43 konteinerkuģi, pārkrauts 37,5 tūkst. TEU konteineru vienību.
Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī - šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.
“Ja pēdējos divos mēnešos mūsu termināļa konteinerkravu segmentā bija jūtamas tikai negatīvas tendences, tad pašreiz sākam izjust ražošanas jaudu atjaunošanos Ķīnā. Parādās neliels pieprasījums no Ķīnas, kas varētu pamazām stabilizēt konteinerpārvadājumu tirgu un novērst konteineru apgrozījuma kritumu,” stāsta SIA Rīgas Universālais Termināls (RUT) valdes loceklis un izpilddirektors Jānis Kasalis.
“Redzam pieprasījuma pieaugumu no jūras pārvadātājiem, kas apkalpo Eiropas iekšējo tirgu. Savukārt autotransporta kravu pārorientēšana uz dzelzceļa pārvadājumiem palielina refrižeratorkonteineru plūsmu caur mūsu termināli pa dzelzceļu uz Centrālāzijas valstīm un Kazahstānu,” tā Kasalis.
Trīs nedēļu laikā, kopš ārkārtas situācijas ieviešanas, Rīgas ostā, ievērojot stingrus drošības pasākumus, lai pasargātu ostas darbiniekus no inficēšanas riskiem, pieņemts un apkalpots 171 kravas kuģis, kopā pārkraujot 1,43 miljonu tonnu dažādu kravu - mežsaimniecības produktus, ogles, konteinerus, labību un lauksaimniecības produktus, naftas produktus, būvniecības materiālus u.c.
Kravu plūsma tiek nodrošināta gan ar jūras pārvadājumiem, gan pa sauszemi, izmantojot autotransportu un dzelzceļu. Kopš 13.marta Rīgas ostā, saņemot un nosūtot kravas, apkalpotas vairāk nekā 28 000 autotransporta vienības un 8 800 dzelzceļa vagonu vienības.
Rīgas osta ir lielākā Latvijas osta, te tiek apkalpoti 99% no Latvijas jūras konteineru pārvadājumiem un trešdaļa (33%) no visām Baltijas valstu jūras konteinerkravām.
Rīgas ostā strādā trīs termināli, kas pārkrauj jūras konteinerus, un vēl trīs komersanti, kas piedāvā konteinerkravu uzglabāšanas un loģistikas pakalpojumus, regulārus konteinerpārvadājumus uz un no Rīgas ostas nodrošina 7 konteinerlīnijas, tās visas turpina darbu arī šobrīd.