Vienlaikus pētījumā tiks noskaidrotas iedzīvotāju zināšanas par savas dzīvesvietas - dzīvokļa un nama - inženierinfrastruktūru un tehnisko stāvokli, kā arī attieksme pret ēku siltināšanu. "Esam izvirzījuši hipotēzi, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ne līdz galam apzinās kvalitatīvas dzīves vides - dzīvokļa, ēkas un pilsētvides mikroklimata - ietekmi uz pašsajūtu un veselību, tostarp kompleksu ēku renovācijas un siltināšanas pasākumu nozīmīgumu un nepieciešamību savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Prognozējamo klimata pārmaiņu kontekstā šie jautājumi kļūs arvien aktuālāki," sacīja Princis.Aptaujas secinājumi un pētījuma rezultāti kalpos kā pamats rekomendāciju un priekšlikumu izstrādei Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai nākotnē.Pētījumā tiks aptaujāti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju dažādos Rīgas mikrorajonos, piemēram, Purvciemā, Ziepniekkalnā, Juglā, Imantā, Grīziņkalnā, kā arī pilsētas centra rajonos. Pētījuma secinājumi un rezultāti tiks publiskoti aprīlī. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 000 eiro, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas fondu līdzekļi.
Vēlas uzlabot dzīvi tā sauktajos Rīgas guļamrajonos
Šā gada janvārī ir sākts apjomīgs pētījums, ar kura palīdzību dažādās Rīgas pilsētas apkaimēs tiks noskaidrota daudzdzīvokļu namu mikrorajonu iedzīvotāju pašsajūta kontekstā gan ar dzīvokļa, gan ēkas, gan apkārtējās vides mikroklimatu, domājot arī par klimata pārmaiņām pārskatāmā nākotnē, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.