"Mēs, vēsturnieki, varam pierādīt, ka Apvienības pret nacismu izkliegtie vēstījumi par leģionāru it kā pastrādātajām slepkavībām Šķēdes kāpās vai Salaspilī ir klaja nepatiesība. Faktiski godīgi cilvēki tika nosaukti par slepkavām, sabiedrībā tika uzkūdīts naida vilnis pret leģionāriem, apvainojot viņus noziegumus, kurus tie nav izdarījuši. Manuprāt, drošības iestādēm būtu jāvērtē, vai te nav saskatāma nacionālā naida kurināšana," savu viedokli klāstīja U.Neiburgs.
Jau vēstīts, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa vienlaikus notika gan leģionāru gājiens, gan Apvienības pret nacismu pasākums. Pēdējie izmantoja skaļruņus, lai traucētu leģionāru gājiena norisi, izkliedzot pret leģionāriem vērstus saukļus. Nacionālās apvienības atsevišķi politiķi iesaistījās sadursmēs ar policiju, cenšoties atslēgt apskaņošanas tehniku.
Sarmīte Ēlerte (Vienotība) uzskata, ka par 16.marta nekārtībām pie Brīvības pieminekļa atbildība jāuzņemas Rīgas Domei, kas atļāva divu sasvastarpējo konfrontējošu pušu pasākumu vienlaicīgu notikšanu.
"Rīgas Domei nav tiesību kādu pasākumu aizliegt. Saskaņā ar 2006.gada Satversmes tiesas spriedumu Latvijā vārda un pulcēšanās brīvības nodrošināšanai publiski pasākumi nav jāsaskaņo, tiem nav vajadzīga nekāda atļauja, tie ir tikai 24 stundas pirms pasākuma jāpiesaka," portālam Diena.lv skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.
"Ir bijis tiesas spriedums, kurā skaidri noteikts, ka publiskas konfrontācijas iespējamība nav iemesls, lai ierobežotu vārda un pulcēšanās brīvību. Bet valstij ir pienākums nodrošināt, lai publiski pasākumi notiktu mierīgi un netraucēti," stāsta J.Radzevičs. Viņš arī uzsvēra, ka likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 18.pants nosaka, ka pasākumos drīkst izmantot apskaņošanas tehniku, turklāt atkal – likums neliek to saskaņot, tas ir tikai jāpiesaka. Līdz ar to policijai 16.martā nebija likumiska pamata neatļaut apskaņošanas tehnikas lietošanu.
Uz jautājumu, vai publiski pieteikta pasākuma laikā tā dalībnieki var darīt visu, kas ienāk prātā, J.Radzēvičs atbildēja, ka policijai ir tiesības pasākumu pārtraukt tā norises brīdī, ja tā dalībnieki pārkāpj likumu. Ja likums pārkāpts netiek, policijai nav pamata iejaukties.
Vēsturnieks U.Neiburgs norādīja: kamēr politiķi eksponēsies 16. marta un 9. maija pasākumos, tikmēr šādas konfrontācijas būs neizbēgamas. "Ja šajos datumos karavīri un viņu tuvinieki pieminēs kritušos, nekādas konfrontācijas nebūs, tiklīdz iesaistīsies politiķi, situācija neizbēgami eskalēsies," pārliecināts vēsturnieks.