Taču vēlāk – to pārbūvēt. Pirms vairāk nekā 14 gadiem arhitekts Gunārs Birkerts muzejam uzdāvināja Nākotnes nama projekta skici. Jaunā veidolā muzejs simbolizētu tumšo pagātni un gaišo tagadni, nākotni. Iepriekš projekta virzību kavēja dažādas tehniskas likstas. Taču nu arhitektes Zaigas Gailes iniciētā sava veida "pretošanās kustība" procesa tālāku virzību padarījusi vēl neskaidrāku.
",Mums ir lieli kompleksi pret starptautiski atzītām personībām. Man ir arī lieli iebildumi pret Nacionālo bibliotēku. Tas ir viens Nākotnes nams un tagad tāds pats ļoti apšaubāmas kvalitātes Nākotnes nams otrā pusē. Tad, kad [Ints] Pujāts saka, ka ar Birkertu viss ir saskaņots, es vienkārši tam nevaru ticēt, ka tik slikti var uztaisīt," pauž Gaile.
Tobrīd jau bija nodibināts fonds Mākslai vajag telpu, kas apvieno ne tikai mākslas nozarē strādājošos, tostarp Gaili, bet arī būvniekus un politiķiem pietuvinātus uzņēmējus. Viņi iestājušies par nepieciešamību izveidot Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Tam esot atrastas arī piemērotas telpas – Okupācijas muzejam blakus esošā Rīgas Tehniskās universitātes ēka. Tās iespējamās rekonstrukcijas skici radījusi Gailes radiniece un biroja arhitekte.
"Ušakova kungs mums solīja, ka ēku mēs varam dabūt. Viņš ir gatavs remontēt," atklāj fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Universitātes rekonstrukcija izmaksātu apmēram 25 miljonus eiro. Pagaidām gan tam atbalstu nav sniegusi Kultūras ministrija. Toties tas radījis bažas Okupācijas muzeja atbalstītāju vidū, ka Gaile pārstāvot Rīgas domes vadības intereses. Proti, iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, lai, iespējams, vēlāk iegūtu krietni lielāku pārveidojamo būvi – Rīgas Tehnisko universitāti.
Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda: ",Ja runājam par Vecrīgu, tad šī ir centrālā vieta, tā ir Rīgas sākums. Šeit subjektīviem risinājumiem, manuprāt, ir maz iespēju īstenoties." Tomēr esošā apbūve liecina par pretējo. Turklāt pēc tam, kad Valsts prezidenta kanceleja pārcelsies uz atjaunoto Rīgas pili, Grēcinieku ielā aiz Melngalvju nama sāksies septiņu stāvu viesnīcas būvniecība. Atšķirībā no Okupācijas muzeja piebūves, viesnīcas gadījumā publiskas debates izpalika. Princis attaisnojas, ka "šis arī bija gadījums, kas netika viennozīmīgi vērtēts. Arī Arhitekta birojs iesaistījās šajā diskusijā un arī mūsu vērtējums bija, ka tomēr risinājumi ir pārāk neiederīgi šajā vidē, bet mēs neprojektējam, mēs nevaram radīt jaunu priekšlikumu".
Tieši Rīgas pilsētas arhitekta birojs un Būvvalde ir tās iestādes, ka šobrīd iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, kas izmaksātu apmēram četrus ar pusi miljonus eiro. Proti, Būvvalde neizsniedz būvatļauju. Tādēļ šī projekta attīstītājs - Valsts nekustamie īpašumi - iesnieguši sūdzību Administratīvajā tiesā, lai Būvvaldes lēmumu apstrīdētu. "Ja mēs šo procesu velkam, jeb šis process tiek paildzināts un kaut kas tiek mainīts ne tam, kas jau ir apstiprināts, tad būs papildu termiņi un papildu izmaksas. Tad ir jautājums, kas to visu segs un, kas par to atbild?" uzmanību vērš Valsts nekustamo īpašumu sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons.
Savukārt Kultūras ministrija Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas liek Okupācijas muzejam un tā iecerētajai piebūvei noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Ja to apstiprinās, pašvaldībai kavēt būvniecības sākšanos būs sarežģītāk.
"Acīmredzot, ir institūcijas, kas kalpo burtam, un ir institūcijas, kas kalpo idejai. Attiecīgi no tā, kāda nu kuram ir misija, notiek dažādas darbības. Šobrīd, manuprāt, tiek izmantotas dažādas juridiskas nianses, lai kaut kādā veidā šo projektu sarežģītu," pārliecināta ir kultūras ministre Dace Melbārde (NA).