de facto: Šlesers Rīdzenē centās panākt Lemberga atbalstu LDz "zaldātam" Magonim

Magonis pēc trīs nedēļām stāsies tiesas priekšā kukuļošanas lietā, taču viņš de facto apgalvo, ka savā amatā vienmēr darbojies tikai LDz, nevis kādu politiķu vai uzņēmēju privātajās interesēs.

Tā dēvētās "oligarhu lietas" ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viesnīcā Rīdzene divus gadus noklausījās kādreizējā satiksmes ministra, tad Rīgas vicemēra, bet vēlāk Saeimas deputāta Šlesera sarunas ar dažādiem politiķiem un uzņēmējiem. Kriminālprocesa mērķis bija pierādīt Šlesera slēptās īpašumtiesības vairākos uzņēmumos, piemēram, SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO).

Pēc žurnāla Ir publikācijām, kurās daļēji atspoguļots nu jau izbeigtās lietas ietvaros klausīto sarunu saturs, to galvenie varoņi izvēlējušies dažādu taktiku. Ainārs Šlesers nekomentē neko, savukārt Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) publiski apšauba sarunu autentiskumu, tomēr rīko par tām plašas preses konferences un raksta garas vēstules dažādām amatpersonām, vēsta raidījums de facto.

Tagad de facto kļuva zināmas jaunas detaļas par kādu Rīdzenē pārrunātu tematu – vadošu LDz koncerna amatpersonu nākotni. Būtiskas lomas šajā drāmā bija abiem: Šleseram kā aktīvam runātājam, bet Lembergam kā sarunās piesauktai figūrai, kuras labvēlība ir jāiegūst.

2010.gada oktobrī pēc 10.Saeimas vēlēšanām, kad kļuva skaidrs, ka valdību veidos Vienotība kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), opozīcijā palikušās apvienības Par labu Latviju pārstāvis Šlesers Rīdzenē tiekas ar savu kādreizējo padomnieku Uģi Magoni, kuru pats 2005.gadā pirmo reizi iecēla LDz vadītāja amatā. Šlesers, kā izrādās, pareizi prognozē, ka jaunais satiksmes ministrs būs Uldis Augulis (ZZS), jo, ja Lembergam būs jāizvēlas starp Ekonomikas un Satiksmes ministrijām, tad, protams, "satiksme ir numur viens", jo "kas ir ekonomika – kaut kāda privatizācija?"

Šlesers Magoni gan iedrošina, ka Lembergam neesot, "ko īsti ielikt iekšā," tāpēc "Aivars asas kustības" arī netaisīšot. Līdz ar to Šlesers domā, ka Lembergs gribēšot ar Magoni izrunāt "visus savus jautājumus". Turklāt no Rīgas vicemēra amata prom ejošais Šlesers arī atklāj, ka novembra sākumā Rīgas domē tiks nodibināts Saskaņas centra un partijas LPP/LC bloks, kas likšot Lembergam "drusku aizdomāties un saprast, ka spēles noteikumi mainīsies", jo Šlesers ar partneriem kontrolēšot Rīgu, bet  Aivaram "interese Rīgas ostā esot pietiekoši liela", un bez viņiem "tur viņš neko līdz galam tāpatās" nevarēšot atrisināt.

Pēc trīs mēnešiem, jau 2011.gada sākumā, Šleseru joprojām uztrauc Magoņa un arī LDz meitasfirmas LDz Cargo vadītāja Gunta Mača nākotne. Un viņš ķeras pie jaunām metodēm. Šlesers vēršas pie privātā dzelzceļa pārvadātāja Baltijas tranzīta serviss (BTS) vadītāja, ventspilnieka Ivara Sormuļa. Viņš ne vien vada šī ar RTO cieši saistītā uzņēmuma ikdienas darbu, bet, citējot Šleseru, ir arī pietuvināts Lembergam.

Šlesers lūdz, lai Sormulis parunā ar Lembergu par Magoni, kura nomaiņa būtu "spēlēšanās ar uguni". Šlesers sola, ka Magonis pildīšot uzstādījumus, kā vajag, jo esot "zaldāts, tā teikt, morskoj flot," līdz ar to "šitas te var veiksmīgi attīstīties". Sormulis piekrīt, ka te esot ļoti pozitīvs piemērs, kā partneriem strādāt – katrs "pa lielam" ir pats par sevi, bet ir arī kopīgas intereses, kas tiek ievērotas. Šlesers piebalso:  tas esot "ļoti stabils pensiju fonds, ļoti".

Sormulis Šleseram arī atzīst, ka labprāt arī turpmāk sadarbotos ar Magoni un arī Maču. Par to viņš kādas trīs reizes esot runājis ar Lembergu, no kura saņemto vēstījumu nodevis tālāk Magonim: "Uģi, tu ej un vienojies ar Aivaru! (...) Un ja tu normāli vienosies par kaut kādiem poņaķijiem, tad arī viss būs kārtībā."

No Šlesera teiktā noprotams, ka "principi", kas interesējot Lembergu, ir "tā saucamie politiskie lēmumi", proti, dažādas reklāmas, ziedojumi, atbalsts dažādiem uzņēmumiem un sporta organizācijām, un tas esot "OK", jo ir saprotams, ka viņš gribot "tos pasākumus kontrolēt". Šlesers Sormulim arī skaidro vēl kādu "būtisku momentu" par labu Magoņa palikšanai: tagad esot "skaidra pārstāvniecība" un "ļoti šaurs cilvēku loks". Taču tā vairs nebūšot, ja LDz valdē būs jauni cilvēki, kas var uzdot dažādus jautājumus, jo "neies runāt ar visiem un par visu!", uztraucas Šlesers. Tāpēc viņš cer, ka Sormulis, kas ikdienā pārzinot to lietu, būšot "sava veida garants", jo "mēs jau sakām hozajstveņņiks," taču patiesībā Lembergs "tomēr ir politiķis".

Par BTS rādītājiem Šlesers interesējas regulāri, lai gan formāli tobrīd nekādas saistības ar kompāniju viņam nav. Kādā sarunā 2011.gada februārī Šlesers Sormulim pauž gandarījumu, ka BTS esot "kļuvusi par zolīdu kompāniju no tāda kaktu kantora, kāds vēl bija pavisam nesen". Lai gan BTS tiešais konkurents ir LDz Cargo, Rīdzenē notika arī biznesa apspriedes, kurās kopā ar Sormuli un Šleseru piedalās arī Magonis.

Bijušais LDz prezidents sarunā ar de facto gan noliedz, ka būtu rīkojies Šlesera biznesa interesēs: "Mums ar viņu sadarbība bija tāda, ka viņš redzēja, kā es strādāju, un strādāju es, protams, LDz interesēs. Nu, protams, īpašnieks – to es varu teikt par politisko ietekmi – īpašnieks ir valsts, un īpašnieka pārstāvis ir ministrs. Un, protams, ja viņam ir kādas idejas, nāk un izklāsta, un tad diskutē. Ja tu redzi, ka tās ir īstenojamas, tad tu piekrīti, ja ne, tad centies pierādīt, ka nevari izdarīt. Nu tāda tā sadarbība ir."

Magonis gan īsti nespēj izskaidrot, kāpēc Šlesers par nozari tik ļoti interesējās arī vairāk nekā pusotru gadu pēc satiksmes ministra portfeļa zaudēšanas. Vai Šlesers bijis patiesais RTO un līdz ar to arī BTS līdzīpašnieks, Magonis neesot zinājis un arī tagad negribot nodarboties ar minējumiem.

Šlesers uz žurnālistu uz zvaniem un īsziņām joprojām nereaģē. Sormulis klātienes interviju de facto atteica aizņemtības dēļ, jo šonedēļ braukājot dažādos komandējumos. Solītās atbildes e-pastā viņš neatsūtīja, arī uz īsziņu ar papildjautājumiem neatrakstīja. Savukārt Lembergs, sastapts klātienē, de facto atbildēt pēc būtības atteicās.

Ne Magonis, ne Mačs nu jau divus gadus nav savos amatos. Uzņēmumā LDz Cargo šobrīd norāda, ka, lai gan zināma sadarbība ar abiem lielajiem privātajiem pārvadātājiem – BTS un Baltijas ekspresis – notiek, tomēr tie ir konkurenti. "Mēs arī konkurējam par kravu piesaisti, jo pārvadātāju tomēr norāda klients, kravu īpašnieks. Protams, mēs arī cenšamies, lai viņš vairāk norādītu LDz Cargo un vairāk izmantotu mūsu pakalpojumus," saka LDz Cargo valdes loceklis

Tagadējo LDz prezidentu Edvīnu Bērziņu par uzņēmuma valdes locekli toreizējais un arī tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis iecēla tieši Rīdzenes sarunu laikā – 2011.gada ziemā. Pieteikties šim amatam toreizējo Latvijas Kuģniecības Juridiskā departamenta vadītāju uzaicinājis Auguļa padomnieks Artis Stucka.

Bērziņš apgalvo, ka viņam ar Lembergu par principiem runāt nevajadzēja: "Gan tajā laikā, gan pašreizējā brīdī es jūtos profesionāli ļoti labi un spēcīgs, un esmu pārliecināts, ka jebkurā brīdī man nav problēmas ar darba tiesisko attiecību atrašanu un nodibināšanu mani interesējošās sfērās. Gan juridisko sfēru, gan pārvaldības sfēru tas tver. Un, ja konkrētajā brīdī 2011.gadā nebūtu šis te piedāvājums, es turpinātu strādāt  visticamāk Latvijas Kuģniecībā un pavisam droši atrastu citu vietu, kur strādāt."

Savukārt no satiksmes ministra Auguļa apgalvotā izriet, ka visas Šlesera un Sormuļa rūpes par Magoni bijušas bezjēdzīgas, jo nekādas ārējas ietekmes uz ministriju saistībā ar Latvijas Dzelzceļa vadību neesot bijis: "Pirmām kārtām ministrija, ministrijas aparāts ir akcionārs. Ir Juridiskais departaments, Finanšu departaments, kas izvērtē. Un tikai pēc šiem izvērtējumiem un tāpat iekšējiem auditiem tiek pieņemti lēmumi." Vaicāts, vai viņam pirms Magoņa pārapstiprināšanas ar Lembergu par to bija sarunas, Augulis saka: "Es šobrīd nevaru atbildēt, bet manuprāt, ka nē."

Šobrīd tamlīdzīgas sarunas viesnīcu numuriņos, kur tiekas valsts kapitālsabiedrību vadītāji ar politiķiem un privātuzņēmējiem, vairs nenotiekot. Vismaz par to esot pārliecināts tagadējais LDz prezidents Edvīns Bērziņš, jo Latvija taču nu ir iestājusies OECD.