Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Eurostat: Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 14,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2017.gadu.

Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,4% no IKP. Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Īrijā (14,9% no IKP), Lietuvā (15,1%), Igaunijā (16%), Maltā (16,1%), Bulgārijā (16,8%), Slovākijā (18,2%) un Ungārijā (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,1% no IKP), Dānijā (32,2%), Somijā (30,6%), Vācijā (29,7%), Austrijā (29,4%), Nīderlandē (29,3%), Itālijā (29,1%), Beļģijā un Zviedrijā (abās valstīs 28,8%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2017.gadā bija 27,9% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,8% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (62,8%), Portugālē (58,3%), Itālijā (57,8%), Rumānijā (56,3%) un Kiprā (55,9%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (33,6%), Vācijā (38,6%), Dānijā (39,2%) un Luksemburgā (39,6%). Latvijā tie veido 49% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 45,2%, bet Igaunijā - 41,7%.

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 37,1% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Īrijā (44,8%), Horvātijā (44,4%), Vācijā (43,5%), Nīderlandē (42,8%) un Igaunijā (41,6%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (22,8%) un Grieķijā (26,3%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 34,5% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā - 40,6%.

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,3%), bet vismazākais - Nīderlandē (4,2%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 10,9% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 8,3%, bet Igaunijā - 13,1%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,4%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 8,8% Īrijā, bet mazākajam - 0,5% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4,5% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,7%, bet Lietuvā - 3,8%.

Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāti 4% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (9,1%), bet mazākais - Polijā (0,8%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 2,1%, bet Igaunijā - 1%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

Top komentāri

Sačakarēja budžetu
S
Palielinot diferencētā minimuma augšējo robežu, šī valdība sačakarēja budžetu, liedzot īstenot minimālo ienākumu līmeni, kas bija cerība pašiem nabadzīgākajiem, tostarp, bāreņiem, invalīdiem un mazo pensiju saņēmējiem, kā arī liedzot pietiekami daudz līdzekļu novirzīt mediķu atalgojumam.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas