Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,5% no IKP. Lietuvā tie ir 14,7% no IKP, Rumānijā šis rādītājs sasniedza 14,8% no IKP, bet Igaunijā tie ir 14,1% no IKP. Tālāk seko Bulgārija un Slovākija (abās valstīs 18,5% no IKP), Malta un Polija (abās valstīs 19%), Čehija (19,7%) un Ungārija (19,9%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,3% no IKP), Dānijā (33,5%), Somijā (31,9%), Nīderlandē (30,9%), Beļģijā (30,3%), kā arī Austrijā un Itālijā (abās valstīs 30%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2014.gadā sasniedza 28,7% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,9% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65%), Polijā (60,4%), Itālijā (58,6%), Portugālē (57,5%), Kiprā (55,5%) un Rumānijā (55,1%). Latvijā tie veido 52% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,7%, bet Igaunijā - 44,3%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (29,8%), Luksemburgā (67,7%), Vācijā (39,2%) un Beļģijā (40,3%).
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 36,5% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. Īrijā, Vācijā un Horvātijā šo izdevumu īpatsvars sociālo pabalstu struktūrā bija vislielākais no visiem pabalstu veidiem. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (45,8%), Vācijā (42,8%), Nīderlandē (42,3%). bet vismazākais tas bijis Kiprā (23,3%) un Grieķijā (26,1%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 33,3% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 39%, bet Igaunijā - 41,2%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,5% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdveumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,6%), bet vismazākais - Nīderlandē (3,1%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 9,1% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,8%, bet Igaunijā - 10,9%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 5,1%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 13,8% Īrijā, bet mazākajam - 1% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,8%, bet Lietuvā - 2,4%.
Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksti 4% no visas kopējās pabalstu summas. Lielālākais šo pabalstu īpatsvars bija Lielbritānijā (7,7%), bet mazākais - Grieķijā (0,2%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,6% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 3,1%, bet Igaunijā - 0,9%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.