Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn palielinājās par 0,3%, kas bija zemākais ES dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū.
Straujākā ekonomikas izaugsme gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn reģistrēta Rumānijā (+4,6%), kam seko Bulgārija (+3,4%), kā arī Slovākija un Spānija (abās valstīs +3,2%).
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā trešajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts IKP pieaugums par 1,7%, savukārt Zviedrijā - par 2,8%, Lielbritānijā - par 2,3%, Polijā - par 2,2%, Somijā - par 1,6% Francijā - par 1,3%, Itālijā - par 1%. Lietuvā šis rādītājs bijis 1,7%, bet Igaunijā IKP gada izteiksmē palielinājies par 1,3%
Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās 25 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.
Visas ES ekonomika trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laikposmu pērn palielinājās par 1,9%, bet eirozonas IKP pieaugums gada izteiksmē bija 1,7%. Salīdzinājumā ar šā gada aprīli-jūniju trešajā ceturksnī IKP pieaugums ES bija 0,4%, bet eirozonā tas bija 0,3%.
Jūlijā-septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu Latvijā IKP pieaudzis par 0,2%, un tas bijis otrs zemākais rādītājs ES līdz ar Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Franciju, Poliju un Vāciju. Viszemākais IKP pieaugums ceturkšņa izteiksmē bijis Lietuvā, kur tas palielinājies par 0,1%.
Visaugstākais IKP pieaugums trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, bijis Horvātijā (+1,7%), tai seko Slovēnija (+1,0%), kā arī Grieķija un Portugāle (abās valstīs 0,8%).
Kopumā visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu reģistrēta ekonomikas izaugsme.
Dati par Īriju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi ir izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.