Koncerna mātessabiedrības apgrozījums 2020.gada pirmajā ceturksnī bija 117,444 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa pieaugusi 4,4 reizes, sasniedzot 83,337 miljonus eiro.
Kompānijā norādīja, ka "Latvenergo" koncerna 2020.gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātus ietekmēja dažādi globāli un reģionāli darbības vides faktori, ieskaitot elektroenerģijas un energoresursu cenu.
2020.gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas un energoresursu cenu līdz ar netipiski siltajiem laika apstākļiem būtiski ietekmēja arī Covid-19 pandēmija pasaulē. Savukārt līdz ar augstu ūdens pieteci Daugavā "Latvenergo" koncerns kļuva par lielāko elektroenerģijas ražotāju Baltijas valstīs. Šogad pirmajos trijos mēnešos ir saražotas 1,5 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Kompānijā skaidroja, ka gada sākumu elektroenerģijas tirgū raksturo straujš faktoru mainīgums, galvenokārt reaģējot uz netipiski silto ziemu, situāciju vēl vairāk pasliktināja Covid-19 izplatība. Pirmajā ceturksnī gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā vidējās elektroenerģijas cenas bija būtiski zemākas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas saistīts gan ar hidrorezervuāru piepildīšanos Ziemeļvalstīs, gan ar zemāku elektroenerģijas pieprasījumu siltāku laika apstākļu dēļ un Covid-19 ietekmi.
Tādēļ "Nord Pool" elektroenerģijas vidējā cena Latvijā 2020.gada pirmajā ceturksnī bija 27,63 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 42% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šāds elektroenerģijas tirgus cenu līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais kopš Latvijas pievienošanās "Nord Pool" elektroenerģijas biržai 2013.gadā.
Lai arī Covid-19 krīze kopā ar siltākiem laika apstākļiem ir atstājusi ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu - 2020.gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir samazinājies par 3,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopumā vīrusa izplatībai nav būtiskas ietekmes uz "Latvenergo" koncerna sniegtajiem pakalpojumiem.
Šogad pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerns saražoja 37% no kopējā Baltijas valstīs izstrādā elektroenerģijas apmēra jeb 1538 gigavatstundas (GWh), kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. To nodrošināja elektroenerģijas izstrādes apmēra pieaugums Daugavas HES, kas, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis divas reizes - līdz 1218 GWh.
Daugavas HES izstrādi veicināja netipiski siltā ziema un augstā ūdens pietece Daugavā. 2020.gada pirmajā ceturksnī vidējā ūdens pietece Daugavā bija 979 kubikmetri sekundē, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 467 kubikmetri sekundē. Atbilstoši elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" TEC pirmajā ceturksnī bija 306 GWh, kas ir par 58% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tādējādi no atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātā elektroenerģija koncernā veidoja 80%.
Savukārt saražotās siltumenerģijas apmērs samazinājies par 21%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, un bija 740 GWh, ko ietekmēja būtiski siltāki laika apstākļi apkures sezonā.
Šogad pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna elektroenerģijas pārdošanas apmēri Baltijā veidoja 1646 GWh, no tā viena trešdaļa pārdota klientiem ārpus Latvijas. Pārdotās dabasgāzes apmērs pirmajā ceturksnī bija uz pusi lielāks nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī - 155 GWh.
2020.gada pirmajā ceturksnī Baltijā noslēgti 136 līgumi par saules paneļu uzstādīšanu, kas ir četras reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pirmajā ceturksnī "Elektrum" elektroauto uzlādes stacijās veiktas aptuveni 1300 uzlādes, ik mēnesi augot arī tajās uzlādētās elektroenerģijas apmēram.
Kopējais "Latvenergo" koncerna investīciju apmērs šogad pirmajos trīs mēnešos bija 55,5 miljoni eiro, kas ir par 11 miljoniem eiro jeb 25% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Investējot videi draudzīgos projektos, šogad pirmajā ceturksnī Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 11,7 miljoni eiro. Savukārt tīklu aktīvos pārskata periodā investīciju apmērs bija 70% no kopējām investīcijām jeb 38,7 miljoni eiro.
Tāpat pārskatā minēts, ka Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra lēmumus paredz pārvades aktīvu - AS "Latvijas elektriskie tīkli" - nodalīšanu no "Latvenergo" koncerna līdz šā gada 1.jūlijam, tos nododot pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls".
Pārvades aktīvu nodalīšana notiek, veicot "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, izņemot no "Latvenergo" aktīvu bāzes "Latvijas elektrisko tīklu" kapitāldaļas. "Latvenergo" akcionāru sapulcē 24.aprīlī nolemts samazināt "Latvenergo" pamatkapitālu par 222,7 miljoniem eiro.
Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam šogad ir arī plānots "Latvenergo" pamatkapitālu palielināt, ieguldot tajā iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.
"Latvenergo" koncerna apgrozījums 2019.gada pirmajos trijos mēnešos bija 241,856 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 38,367 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.