"Runājot par sabiedrības līdzmaksājumu, protams, pastāv risks, ka cilvēki to negribēs maksāt, taču, ja sabiedrība nevis tiktu biedēta ar līdzmaksājuma apmēru, bet tai tiktu izskaidrots, ka sabiedriskajos medijos ilgtermiņā investēt ir nepieciešams sabiedrības interesēs tāpat kā izglītības vai veselības jomā, arī attieksme pret iespējamo līdzmaksājumu veidotos savādāka," teica Latvijas radio (LR) ģenerāldirektors Jānis Siksnis.
Siksnis norādīja, ka pētījumu uzņēmuma SKDS jaunākā aptauja liecina, ka tieši sabiedriskajam radio sabiedrība uzticas visvairāk. "Iespējams, kāda sabiedrības daļa pašlaik neklausās sabiedriskos medijus, taču nākotnē var būt situācijas, kad tas viņiem būs svarīgi."
Pēc Sikšņa teiktā, viņam nav īsti skaidrs, kāpēc plašsaziņas līdzekļiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sniedza informāciju par iespējamajiem abonentmaksājumiem sabiedriskajam medijam, jo darba grupā, kurā sprieda par šo jautājumu, tika runāts, ka daudzviet sabiedriskie mediji no abonentmaksājumiem pāriet uz nodevu.
Abonentmaksas parasti tiek iekasētas no mājsaimniecībām, kurās ir radio vai televizors, savukārt nodeva, kas tiktu rēķināta nevis uz mājsaimniecību, bet uz katru patērētāju, ļautu aptver arī mobilo ierīču lietotājus.
"Piemēram, Somijā ar nākamā gada janvāri līdzšinējās abonentmaksas vietā par sabiedriskajiem medijiem būs jāmaksā nodeva. Kā man stāstīja kāds radio darbinieks, kas dzīvo Somijā, agrāk abonentmaksa no mājsaimniecības, kurā dzīvo divi vecāka gada gājuma cilvēki, Somijā bijusi 200 eiro (140 lati) gadā, savukārt nodeva, kas tiks rēķināta uz katru sabiedriskā TV, radio un interneta medija lietotāju, abiem pensionāriem kopā būs divreiz mazāka," pastāstīja LR ģenerāldirektors.
"To, kāds būs Latvijas jaunā sabiedriskā medija finansējuma modelis, vēl nav izlemts, un tas varētu būt zināms gada beigās vai nākama gada sākumā. Ja arī darba grupas NEPLP un valdība, un politiķi izlems ieviest sabiedrības līdzmaksājumu, to vajadzētu ieviest pakāpeniski," norādīja Siksnis.
Savukārt Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, atbildot uz jautājumu, cik ātri politiķi varētu izlemt par mediju nodokļa ieviešanu, norādīja - ja politiķi spēja ātri, pat nekonsultējoties ar sabiedrību, ieviest maksājumus par mediju grupas Modern Times Group (MTG) grupas kanāliem TV3 un LNT, tad politiķiem nevajadzētu būt problēmai tikpat ātri izlemt par sabiedrības līdzmaksājumu vai nodevu sabiedriskajam medijam.
Kots arī uzsvēra, ka pašlaik runāt par sabiedriskā medija līdzmaksājumu vai nodevu ir pāragri. "Vispirms būtu jāsaņem atbilde no NEPLP, kāds būs jaunais medijs un kad tas taps, kā arī to, kā esošie sabiedriskie mediji izdzīvos līdz ideālā sabiedriskā medija izveidei," teica LTV ģenerāldirektors.
Kā ziņots, ekspertu slēdziens par sabiedrības līdzmaksājumu un to ieviešanas termiņu sabiedriskajam medijam būs zināms novembra beigās un pēc tam par to lems valdība.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) projekta vadītāji Zane Čulkstēna un Gints Miķelsons ir izteikušies, ka tiek vērtēts, vai 50 eiro (35 lati) uz vienu mājsaimniecību gadā būtu reāla summa, tomēr jautājums par to, cik liels varētu būt sabiedrības līdzmaksājums vai nodeva sabiedriskajam medijam, vēl nav izlemts. Nav izlemts arī tas, kādām vajadzētu būtu reklāmām sabiedriskajā medijā.