Viņš norāda, ka jaunais gads teju vai ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību piesaistījis ar straujo dabasgāzes un elektrības cenu kāpumu. Liela daļa sabiedrības par siltumenerģiju ir spiesti maksāt daudz vairāk nekā kā līdz šim.
Pēc viņa teiktā, pašreiz labvēlīgāks scenārijs varētu sagaidīt tos, kuri apkurei izmanto alternatīvus kurināmos no atjaunojamiem dabas resursiem, piemēram, malku, koka briketes vai granulas.
Vienlaikus Zakulis uzsvēra, ka esošā situācija reāli palielina tendenci izvēlēties arī pretlikumīgu kurināmo. "Piemērs ir atkritumu eļļas jeb izlietotās smēreļļas izmantošana siltumenerģijas iegūšanai. Lai arī valstī ir noteiktas stingras prasības šo atkritumu apsaimniekošanai, daļa uzņēmumu un iedzīvotāju tās ignorē. Atkritumu eļļas tiek izmantotas gan legāli nopērkamās, gan pašdarinātās apkures iekārtās, lai apsildītu rūpnieciskās un dzīvojamās ēkas," stāsta Zakulis.
Pēc viņa teiktā, tirgū ik gadu tiek realizētas aptuveni 15 000 tonnu smēreļļas. No šī apmēra atbilstoši regulējuma prasībām jāsavāc un jāpārstrādā ne mazāk kā 45% smēreļļu atkritumu.
"Šīs videi kaitīgās vielas visbiežāk rodas autoservisos, nolejot jau izstrādāto motoreļļu vai citu automašīnas darbībai būtisko šķidrumu pirms jauno uzpildīšanas," skaidro Zakulis.
Viņš norāda, ka uzņēmējiem, kuri veic iepriekšminētās darbības, jābūt atbilstošai piesārņojošo darbību atļaujai, kā arī noslēgtam līgumam ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu tālāku apsaimniekošanu.
Vienlaikus, pēc Zakuļa teiktā, šīs prasības vairumā gadījumu tiek pildītas fiktīvi, jo patieso informāciju par iepirkto, nomainīto un nodoto smēreļļu savstarpējo korelāciju iegūt nav tik vienkārši. "Respektīvi, autoservisos smēreļļu atkritumi rodas lielākā apjomā, nekā tas tiek uzrādīts atskaitēs vai nodošanas pavaddokumentos," pauž Zakulis, norādot, ka tādējādi liels apjoms smēreļļu atkritumu kopējā apsaimniekošanas sistēmā nemaz nenonāk un izpildīt valstī noteiktās prasības par pārstrādi ir ļoti ierobežotas.
Viņa ieskatā, nepilnīgais regulējums un vāja kontrole smēreļļu atkritumu apsaimniekošanā to rašanās vietā rada būtisku risku apkārtējai vide un cilvēku veselībai. "Un diemžēl šogad situācija attiecībā uz to varētu būs vēl skaudrāka nekā pērn, jo siltumenerģijas tarifu kāpums ir motivējošs faktors cilvēkiem meklēt lētākus apkures veidus. To vēl vairāk nākotnē varētu ietekmēt arī galvaspilsētā virzītais aizliegums no 2025.gada uzstādīt jaunus gāzes katlus," min Zakulis.
Viņš norāda, ka dažādos sludinājumu portālos pieejamā informācija liecina, ka autoservisu atkritumu eļļa tiek uzpirkta un pārdota tālāk. Izmantošana veidi pēc tam ir dažādi. Populārākais - sadedzināšana siltumenerģijas iegūšanai. "Un ļoti bieži tas tiek veikts turpat, uz vietas autoservisā, lai nodrošinātu siltumu darba telpās," atzīmē Zakulis, piebilstot, ka atkritumu eļļas nereti tiekot izmantotas arī celtniecībā veidņu "iesmērēšanai", lai vieglāk pēc tam izjaukt konstrukciju.
Tajā pašā laikā Zakulis atzīst, ka pašreiz nav pamata teikt, ka autoservisu kontrole būtu nepilnīga, jo būtībā tā notiek atbilstoši regulējuma prasībām. "Tomēr, ja raugāmies, ka pēc pēdējiem kontrolējošās institūcijas datiem, kas pieejami par 2019.gadu, no 200 pārbaudītiem autoservisiem teju katrā konstatēti kādi pārkāpumi. 40% no tiem tie bijuši būtiski, tāpēc ir pamats domāt, ka "pātagai" jākļūst spēcīgākai," pauž Zakulis.
Viņš uzskata, ka regulējumā par smēreļļu apsaimniekošanu nepieciešams viest izmaiņas, nosakot ka smēreļļu nomaiņas vietās ir nepieciešamas nodrošināt šo atkritumu savākšanu vismaz 70% apmērā no iepirktā smēreļļu apmēra, kā arī nodošanu licencētam pārstrādātājam. Arī Valsts ieņēmu dienestam būtu jāpievērš uzmanība smēreļļu atkritumu tirdzniecībai, jo, tās realizējot, netiek valstij maksāti nodokļi.
"Latvijas zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Latvijas zaļā punkta" akcionārs ir AS "Eco Baltia". 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 9,37 miljonu eiro apgrozījumu un 1,276 miljonu eiro peļņu.
imperatoram un kļuva
pari