Savukārt Lipmans biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka šādi paziņojumi esot muļķīgi. "2002.gada amatpersonas deklarācijā visas šīs akcijas esmu uzrādījis," uzsvēra Lipmans.
Uzņēmējs piebilda, ka būtībā visas Liepājas metalurga akcijas piederot viņam, jo uzņēmuma privatizācijā piedalījies tikai viņš.
"Pēc tam es akcijas sadalīju trīs daļās, lai trīs akcionāri varētu vieglāk attīstīt rūpnīcu. Tagad es caur tiesu gribu atjaunot tikai savu trešdaļu akciju un neprasu neko vairāk," sacīja Lipmans.
Liepājas metalurgs, piedaloties tiesā kā trešā persona, ir guvis pārliecību par to, ka Lipmana celtā prasība ir nepamatota un bez pierādījumiem, norāda uzņēmuma juristi.
Pēc Liepājas metalurga domām, Lipmans ir nonācis neapskaužamā situācijā. Ja Lipmana izteiktie apgalvojumi tomēr atbilst patiesībai un strīdus akcijas ir vienmēr piederējušas Lipmanam, tad Lipmanam varētu draudēt kriminālatbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 219.pantā.
Savukārt, ja prasība tiek noraidīta, tad pierādīsies, ka Lipmans ir maldinājis tiesu un sabiedrību, uzskata Liepājas metalurgs.
Uzņēmuma Juridiskais dienests informē, ka, kā izriet no Zaharjina pārstāves zvērinātas advokāte Sintijas Radionovas tiesai iesniegtajām, publiski pieejamām Lipmana amatpersonas deklarācijām, Lipmans nedz 2003.gada septembrī, nedz arī vēlāk deklarācijās nav norādījis 1 950 550 Liepājas metalurga strīdus akciju iegūšanu vai piederību, nedz informāciju par apgalvotā darījuma slēgšanu ar Zaharjinu.
Tāpat, pēc Radionovas tiesai iesniegtās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijas, Lipmans nav paziņojis par 1 950 550 Liepājas metalurga strīdus akciju iegūšanu un piederību viņam.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 14.septembrī noraidīja Zaharjina pārstāves Radionovas pieteikumu atcelt apķīlājumu 11,5% Liepājas metalurga akciju, kuras no Zaharjina cenšas attiesāt Lipmans.
Savu lēmumu noraidīt minēto Radionovas pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiesa motivēja ar argumentu, ka kopš brīža, kad prasība tika nodrošināta, nav mainījušies lietas apstākļi. Papildus tam tiesa atzīmēja, ka tā vēl nav pēc būtības vērtējusi lietā esošos pierādījumus, turklāt prasības nodrošinājums esot samērīgs. Tiesa arī noraidīja Radionovas argumentu, ka prasības nodrošinājuma atcelšana nekādi nevarētu apgrūtināt sprieduma izpildi, ja tas būs labvēlīgs Lipmanam.
Minēto lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. Tomēr uz tiesneses jautājumu, vai Radionova plāno iesniegt blakus sūdzību, Zaharjina pārstāve atbildēja noraidoši. Ņemot vērā šo Radionovas atbildi, apgabaltiesa sāka Lipmana prasības lietas izskatīšanu pēc būtības.
Rebenoks skaidroja, ka Lipmans, ceļot prasību tiesā, vēlas atgūt no Zaharjina 11,5% jeb 1 950 550 Liepājas metalurga akciju 1,95 miljonu latu vērtībā, kuras prasītājs atbildētāja valdījumā uz laiku esot nodevis 2003.gada 24.septembrī, pārskaitot tās Zaharjina vērtspapīru kontā.
Tas darīts tāpēc, ka Liepājas metalurgam tolaik bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.
Pēc advokāta teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% Liepājas metalurga akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies Liepājas metalurga ražošanas procesa modernizācija.
2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo Liepājas metalurga vadības publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja Rebenoks.
Lipmana procesuālie oponenti uzdeva Rebenokam dažādus jautājumus, tostarp viņi vēlējās uzzināt, vai Lipmans bieži slēdz vairāku miljonu vērtus darījumus, neparakstot nekādus dokumentus, bet tikai vienojoties mutiski. Rebenoks atbildēja, ka neredz nekādus šķēršļus šādai praksei, ja vien darījuma partneri viens otru uzskata par godprātīgiem un uzticamiem.
Tiesa lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz 2013.gada 21.janvārim.