Partijas "Progresīvie" valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka Latvijai un Baltijas valstīm ir jāuzņemas līderība TUA un vīzu izsniegšanas ierobežošanā un jālobē arī citas ES valstis sekot šim piemēram. Ir jāsaprot, ka ES valstis ir vienotajā Šengenas zonā, tāpēc ierobežojumu ieviešana tikai Latvijā nerisinās problēmu, atzīmēja partijas pārstāve.
Vienlaikus Ņenaševa pauda, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) plāns TUA un vīzu ierobežošanā ir nepārdomāts. Viņas skatījumā, galvenokārt neskaidrība ir par Baltkrievijas pilsoņiem, jo šie cilvēki esot aktīvi iestājušies pret savas valsts režīmu. Daudzi baltkrievi ir patvērušies Latvijā, tomēr viņiem ir cerība, ka viņu valstī kādreiz būs demokrātija, tāpēc pilnībā atteikties no Baltkrievijas pilsonības, iespējams, viņi nevēlētos, pieļāva politiķe. Tāpat daudz jautājumu ir arī par tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ilgstoši uzturas Latvijā, bet nav kvalificējušies pilsonības iegūšanai, norādīja Ņenaševa.
Tomēr "Progresīvo" pārstāve uzsvēra, ka "ir jāsaprot, ka ceļošana vai darba ceļošana ir privilēģija, ko šobrīd nedrīkst ļaut Krievijas un Baltkrievijas režīma atbalstītājiem". Tas attiecas arī uz citiem Krievijas pilsoņiem, pauda Ņenaševa, tomēr viņa atzina, ka nošķirt tos, kuri meklē patvērumu, varētu būt sarežģīti, īpaši Krievijas gadījumā, jo tur esot daudz mazāk cilvēku, kuri ir aktīvi centušies panākt pārmaiņas.
Ierobežojumi termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanai un vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem ir atbalstāmi, jo ir jāizmanto jebkuras šāda veida metodes, lai pārtrauktu Krievijas karu pret Ukrainu, aģentūrai LETA pauda "Apvienotā saraksta" viens no līderiem, Saeimas deputāts Māris Kučinskis.
Politiķis atzīmēja, ka vīzu ierobežošanā visefektīvākā pieeja būtu visas Eiropas Savienības vienošanās par kopīgu pieeju. Kučinskis atzina, ka šādas vienotas vīzu politikas veidošanā svarīga ir ES lielāko dalībvalstu nostāja.
Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.
Ievērojot to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pieprasa ilgtermiņa vīzas, arī uz šo vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un ES normatīvo aktu ievērošanu, piemēram, vīzu izsniegšana studentiem, apmaiņas skolēniem, stažieriem, brīvprātīgā un sezonas darba veicējiem.