Saskaņā ar ziņojumu projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika un varētu iekavēties līdz 2030. gada martam. Izmaksu kāpums 5,78 miljardu eiro vērtajam projektam triju Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu ieskatā varētu būt par 59,3 miljoniem eiro. Ziņojumā kā galvenie projekta īstenošanas riski minēts tas, ka projekta finansējums netiek plānots ilgtermiņā, kā arī tas, ka par vairākiem problēmu risinājumiem savstarpēji nespēj vienoties labuma guvēji – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Satiksmes ministrijas.
"Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu AS RB Rail finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, kā dēļ ir ticis zaudēts laiks," teikts ziņojumā. Jāatgādina, ka projekta īstenošanas laikā vairākkārt ir mainījusies arī projekta ieviesēja – kopuzņēmuma a/s RB Rail vadība.
Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš Dienai uzsver, ka šāds revīzijas ziņojums ir tikai likumsakarīgs, ņemot vērā to, ka projektam nav saimnieka un trūkst kopējas politiskas vadības. "Uzņēmumos, kuriem ir vairāki īpašnieki, akcionāru līgumos ir noteikts, kāda ir lēmumu pieņemšanas metodoloģija un kā rīkojas domastarpību gadījumā. Piemēram, piesaista kādu trešo pusi. A/s RB Rail gadījumā acīmredzami šādas lēmumu pieņemšanas metodoloģijas starpvaldību līmenī pietrūkst. Katrai valstij dominē savas nacionālās intereses. Visizteiktāk tas ir redzams Lietuvā, kura vispār labprātāk apmierinātos ar dzelzceļa izbūvi līdz Kauņai, kur ir uzbūvēts intermodālais centrs kravu vilcienu apkalpošanai."
Tāpat Krūmiņš teic, ka jau pašā projekta sākumā brīdinājis, ka sākotnējās aplēsēs – 5,78 miljardos eiro – iekļauties neizdosies. "Nepiekrītu revīzijas ziņojuma secinājumam, ka budžeta pārsniegums noticis sliktas projekta vadības dēļ. Mums būtiski sadārdzinājās Centrālās stacijas pārbūves izmaksas, līdzīgi ar vietējiem objektiem notika Lietuvā un Igaunijā. Sadārdzinājums rodas, ja izmanto citus tehniskos risinājumus, nekā sākotnēji domāts, ja ir cits iepirkuma priekšmets. Jautājums, kurš un kā to akceptēja un vai sākotnējie aprēķini bija pareizi," skaidro Krūmiņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
utt
Pareizaissecinājums
.