Vienotība grib uzdot Latvenergo ne tikai bīstamos kokus nozāģēt, bet arī no meža izvest un pārdot. Reformu partija aizstāv Latvenergo un uzskata, ka nozāģētos kokus, kas apdraud elektrovadus, jāaizvāc mežu īpašniekiem. Strīdu karstumā pavisam nejauši atklājies, cik Latvenergo maksā par koku zāģēšanu elektrolīniju tuvumā. Pēc pieredzējušu mežinieku teiktā - sadārdzinājums šiem darbiem ir pat vairākkārtīgs.
Arvīds Pipirs ir meža īpašnieks Neretas pusē. Pirms diviem gadiem viņa mežā Latvenergo tīrīja elektrolīniju. Par darbiem pats uzzinājis, kad tie bijuši galā un koki nogāzti. Pēc Latvenergo nolīgto strādnieku darba mežmala izskatījusies kā pēc viesuļvētras. Koki sagāzti un atstāti sapūšanai. Turklāt strādnieki izcirtumā krietni pārsnieguši likumā atļautos sešarpus metrus uz katru pusi no elektrolīnijas. Tāpēc iesaistīta arī policija. Tomēr izmeklētājiem divu gadu laikā tā arī vainīgo nav izdevies atrast. Atbraukusi komisija no Zemkopības ministrijas, Latvenergo un Valsts zemes dienesta. Tomēr Arvīdam vien pašam koki par savu naudu bijuši jāaizvāc un mežs jāsakopj. Šonedēļ saņemts jauns paziņojums par koku zāģēšanu jau citā meža pusē. Jau ar sarkanu krāsu iezīmēti nogāšanai paredzētie. Arvīds zāģu skaņas savā mežā gaida ar bažām.
Pagājušā gadā Saeima atvēra Aizsargjoslu likumu, lai noteiktu, ka mežos ap elektrolīnijām turpmāk būs divu līmeņu aizsargjoslas. 13 metru platumā jāveido no kokiem un krūmiem pilnībā tīra trase, kā tas notiek jau šobrīd. Savukārt 60 metru platumā Latvenergo pēc saviem ieskatiem varētu nozāģēt visus bīstamos kokus, kas apdraud līnijas. Tā kā nogāzto koku daudzums palielinātos Zemkopības ministrija ierosināja tos savākt centralizēti, pārdot un iegūto naudu sadalīt starp meža īpašnieku un valsti, bet Latvenergo iebilda.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Vjačeslavam Dombrovskim un Ekonomikas ministrijai Sadales tīklu valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis šajā vēstulē piedraud celt tarifus, jo koku izvešana un pārdošana izmaksāšot 1,4 miljonus latu un sadārdzinājums trāpīšot visiem elektrības lietotājiem. Bet šī vēstule atklāj vēl kādu līdz šim nezināmu faktu - cik Latvenergo meitas kompānija Sadales tīkli maksā par elektrolīniju uzkopšanu. Par viena koka nozāģēšanu un atstāšanu tur pat mežā Sadales tīkls maksā 21, 40 latus. Vidējais gada plāns esot 150 000 koku. Tātad kopā - 3 miljoni 210 000 latu. Darbus nodrošina privātfirmas, kas šo iespēju ieguvušas konkursā.
"Aptaujājot meža nozares un lauksaimnieku organizācijas par šīm te cenām kopumā tas izsauca tādu nelielu sajūsmu ar tēzi, ka man vajadzētu mainīt darbu, jo principā ja es noliktu deputāta mandātu un ietu strādāt mežā gan jau es kādus 20 kokus dienā nocirstu. Un tas man būtu algas palielinājums es domāju vairākas reizes," raidījumam sacīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V).
Ja Latvenergo izcenojumu salīdzina ar Latvijas valsts mežu piedāvāto cenu par līdzīgu cirti, kas ir atsevišķu koku nogāšana augošā mežā, tad atšķirība ir pieckārtīga - nepilni 4 lati par koku. Arī lielākie mežu īpašnieki un mežizstrādes kompānijas apliecināja, ka Sadales tīklu maksātā summas krietni pārsniedz vidējās izmaksas tirgū.
Saeimā Ekonomikas ministrijas un Latvenergo viedokli - palielināt izcērtamo platību un kokus likt izvest mežu īpašniekiem nevis elektrības ražotājam, aizstāvēt gāja parlamentārais sekretārs no Reformu partijas Vilnis Ķirsis. Viņš gan par Sadales tīklu piestādītajām izmaksām neesot dzirdējis un pārmērīgā sadārdzinājuma rašanos izskaidrot nespēja.
Nejauši dienasgaismu ieraudzījušie skaitļi par koku ciršanu izmaksām energouzņēmumā radīja nervozu gaisotni. Latvenergo vadība no komentāriem kategoriski atteicās.
Skaidrojot izcenojumu pamatojumu uzņēmumā, raidījums atklāja, ka Sadales tīkls nejauši vai apzināti, bet maldinājis gan Valsts prezidentu, gan Saeimu, gan Ekonomikas ministriju. Jo šobrīd nolīgtās firmas saņem mazāk, nekā minēts liktenīgajā vēstulē, lai gan arī šīs summas ir krietni virs vidējās tirgus cenas. 18 lati par bīstamu koku un 16 lati kubikmetrā par kokiem mežainā apvidū. Divu gadu laikā tā iztērēti 6 450 726 lati.
Pagājušajā vasarā sludināts jauns konkurss turpmākiem diviem gadiem, kurā iegūtās cenas tad sūtītas politiķiem un ministrijām. Sakritība vai nē - trešdien uzreiz pēc raidījuma intereses Sadales tīklu valde jau sen notikušā konkursā iegūtās koku ciršanas cenas steigšus atzinusi par pārlieku augstām un iepirkums apturēts. Jau ceturtdien nosūtītas atteikuma vēstules konkursa uzvarētājiem. Iepirkumu uzraudzības birojam vēstuli nosūtīt vēl neesot pagūts un tas notikšot nākamnedēļ.
Sestdien Latvenergo izplatīja preses paziņojumu, ka atklāta sazvērestība. Vēl pirms pāris nedēļām augstākajām valsts amatpersonām sūtītie jaunā konkursa izcenojumi tapuši negodīgā veidā. Un pie tā vainojami uzņēmēji, kuri neatļauti vienojušies un Sadales tīkliem kopīgi piedāvājuši mākslīgi sadārdzinātu maksu par koku izciršanu.