Lai arī rodas sajūta, ka par konflikta iemesliem līdz galam netiek pateikts, Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Dienai atzīst, ka šie notikumi ļāvuši viņam atviegloti nopūsties.
Dombrovskis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas premjera amata kandidāts, Švecova tika pozicionēta kā potenciālā finanšu ministre, savukārt Papule – kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte. Partijas kongresā pirms Saeimas vēlēšanām politiskais spēks sevi apliecināja kā daļa no Eiropas sociāldemokrātu saimes, skanēja dažādu valstu sociāldemokrātu apsveikumi angļu valodā. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā Dombrovskis ieguva 34 705 plusiņus, kamēr Jānis Urbanovičs – 19 274. Tomēr par Saskaņas valdes priekšsēdētāju jau vēlāk ievēlēja Urbanoviču, kurš arī vada Saeimas frakciju. Dombrovskis bija viens no kandidātiem uz partijas vadītāja vietu, taču to neieguva. Viņu partija nevirzīja arī par Rīgas mēra amata kandidātu, izraugoties plašākai sabiedrībai mazpazīstamo Konstantīnu Čekušinu.
Tieši Rīgas domē arī sākās Saskaņas šķelšanās process, kas noveda pie vairāku biedru izslēgšanas, Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! koalīcijas balsu vairākuma zaudēšanas un galu galā – pie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurās Saskaņa, startējot viena, neguva pietiekami daudz vietu domē, lai varētu veidot koalīciju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!