Jau 11. martā pēc Liepājas nodaļas iniciatīvas Liepājā ir plānota reģionālo nodaļu vadītāju sanāksme, uz kuru plānots uzaicināt valdi un arī Saeimas frakciju, Dienu informēja nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks.
Vienotības valde pirmdien izskatīja reģionu pārstāvju sapulces aicinājumu sasaukt partijas ārkārtas kongresu un nolēma to rīkot oktobra beigās, kas ir dažus mēnešus pirms kārtējā kongresa. Liepājniekus tas neapmierina, jo tajā laikā jau pilnā sparā notikšot gatavošanās pašvaldību vēlēšanām un līdz tam ir jābūt skaidrībai par partijas nākotni. Uz vaicāto, vai ar to ir domāta arī Vienotības vadītāja nomaiņa, Robežnieks atbildēja, ka runa ir par jaunas Vienotības valdes ievēlēšanu. Martā plānotajā reģionālo nodaļu sapulcē partijas biedri vēlēšoties saņemt skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem, kas radušies arī valdības veidošanas laikā.
Pirmdien Vienotības valde pēc trīs stundu ilgās sarunas, kurā skanējuši arī abpusēji skarbi izteikumi, tomēr nepieņēma lēmumu par Viņķeles un Čigānes izslēgšanu. Abas politiķes arī likušas saprast, ka viņu pārstāvētais sešnieks ir vienots un tādā gadījumā kopā atstāšot arī frakciju. Kāds Vienotības valdes loceklis Dienai atzina, ka situācija ir neapskaužama - ja abas deputātes tiktu izslēgtas, tas atkal satricinātu partiju un būtu notikusi acīmredzama šķelšanās. Taču, ļaujot viņām šādā veidā darboties, Vienotība turpinās noasiņot.
Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa informēja, ka Viņķelei un Čigānei galvenokārt tiek pārmesti divi pārkāpumi. Pirmkārt, frakcijas disciplīnas neievērošana Valsts prezidenta vēlēšanās, kad frakcija vienojusies atbalstīt to prezidenta kandidātu, kurš paliek pēdējais, bet abas politiķes nav nobalsojušas par Raimondu Vējoni. Otrs - valdības veidošanas laikā viņas izteikušas atbalstu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidātam Mārim Kučinskim vēl pirms viņa oficiālās nominēšanas, laikā, kad izredzes tikt izvirzītam bijušas arī Vienotības premjera kandidātam Kārlim Šadurskim. Viņš gan nebija oficiāli nominēts.
Viņķele Dienai atgādināja kādu senāku notikumu, kad Āboltiņa bija solījusi vienotu Vienotības atbalstu Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās toreizējam Reformu partijas līderim Valdim Zatleram, kurš to nav saņēmis, bet Āboltiņa pati kļuvusi par Saeimas priekšsēdi. Tāpat partijas biedri nav guvuši skaidras atbildes, kāpēc Vienotība zaudēja premjera amatu, kāpēc Jānis Reirs un Rihards Kozlovskis atteicās kandidēt, ja ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija piekritušas iesaistīties viņu vadītajās valdībās. Āboltiņai tiek pārmesta arī izsmējīga attieksme pret kolēģiem, kas, cituprāt, bijusi tikai atbildes reakcija uz līdzīgu attieksmi.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Vienotības sakārtošanu neļaus vilkt līdz rudenim lasiet trešdienas, 17.februāra, laikrakstā Diena!