Viņš pastāstīja, ka Latgalē kartupeļu ražu šogad negatīvi ietekmēja sausums, bet jūlija izskaņas lietavas reģionu nepiemeklēja. Tomēr situācija vietām būtiski atšķīrās pat dažu kilometru attālumā. Dažām saimniecībām sausums bija ilgstošs, bet dažās mitruma dēļ novērotas pūšanas pazīmes.
Kopumā Latgalē kartupeļu ražas 2024.gadā ir līdzīgas vai nedaudz mazākas nekā 2023.gadā, kā arī kartupeļu kvalitāte esot apmierinoša.
Arī Vidzemē nokrišņi nenodarīja lielus postījumus un kartupeļu ražas, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tās saglabājās tajā pašā līmenī vai nedaudz samazinājās. Savukārt atsevišķās saimniecībās Vidzemē novērots, ka katru gadu kartupeļu kvalitāte laikapstākļu un kaitēkļu ietekmē pasliktinās.
Zemgalē jūlija izskaņas lietavu rezultātā daļai saimniecību izslīka puse no kartupeļu ražas, jo vagās ilgi stāvēja ūdens, bet atsevišķās vietās Dobelē un Jelgavā zaudēta pat gandrīz visa raža. Ja kartupeļi ir izmirkuši, tie sāk pūt un liela daļa ražas var aiziet bojā. Tāpat izmirkušos kartupeļus ir apgrūtinoši uzglabāt ilgstošu periodu, kas prasa saimniecībām papildu darbu, lai tos vairākkārt pāršķirotu un izlasītu bojātos, kā arī izmaksas, tostarp par darba spēka piesaisti un elektroenerģiju.
Trons norādīja, ka vietām Zemgalē, kur kartupeļi stādīti smilšainākās un augstākās vietās, pārmērīgs mitrums un puve nebija vērojama, bet Vidzemē un Latgalē arī vietās, kuras nepiemeklēja spēcīgās lietusgāzes, atsevišķās saimniecībās novērota kartupeļu pūšana. Situācija Latvijā šogad bija ļoti atšķirīga un kartupeļu uzglabāšana būs izaicinājums daudziem saimniekiem.
Viņš atzīmēja, ka nav zināms, kurš lauks konkrētajā gadā sniegs labu ražu, jo situācija ir atkarīga no neparedzamajiem laikapstākļiem. Ja laiks ir sauss, tad labāka raža būs saimniekiem, kas kartupeļus stādīja zemākās un mitrākās vietās, bet, ja laiks ir mitrs, tad labāka raža būs tiem, kuri kartupeļus stādījuši augstākos un smilšainākos laukos.
Zaudējumu apmērs katrai saimniecībai šogad ļoti atšķiras. Dažām saimniecībām zaudējumi ir minimāli, bet ir saimniecības, kurām zaudējumi sasniedza pat 50% līdz 70%. Tāpat papildu zaudējumi radās saimniecībām, kurām ir lielas noliktavas ar dzesēšanas iekārtām un tās jādarbina, lai saglabātu atlikušo ražu, kas nav tik liela kā plānotā.
Trons akcentēja, ka kartupeļu audzēšana prasa lielus ieguldījumus, kā arī atšķirībā no citām kultūrām tos nav iespējams apdrošināt pret sausumu un nokrišņu radītajiem postījumiem.
Viņš uzsvēra, ka spēcīgās lietavas ietekmēja ne tikai ražas apjomus un kvalitāti, bet arī cenu. Šogad kartupeļu cena ir augstāka, taču konkurence - zemāka, jo daļai saimniecību kartupeļi izslīka. Tāpat kartupeļu cena ziemā turpinās augt, jo izteiktā mitruma dēļ daudzviet ražas kvalitāte ir slikta un līdz ziemai kvalitatīvu kartupeļu daudzums samazināsies.
Patlaban kartupeļu vairumtirdzniecības cena ir aptuveni 20 centi kilogramā. Lai gan cena mēdz svārstīties, kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, vietējo kartupeļu cenas ir pieaugušas un saglabājas samērā augstas. Cenas pieaugums saistīts ne tikai ar ražas zaudējumiem Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
Tāpat Trons minēja, ka ar kartupeļiem apstādītās platības nākamgad saglabāsies šī gada līmenī, tomēr dažas saimniecības plāno platības samazināt darba spēka trūkuma dēļ.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.