Bērnu agrīnais preventīvais skrīnings ir ilgi cilāts jautājums – 2018. gadā tas nonāca Pārresoru koordinācijas centra pārziņā, bet pērn pēc reorganizācijas to pārņēma Valsts kanceleja. Līdzšinējā sistēma, tostarp pedagoģiski medicīniskās komisijas, neļauj pēc iespējas agrāk atklāt bērnu garīgās attīstības traucējumus un sākt to ārstēšanu, tāpēc tiek veidots jauns instruments. To paredz izveidot līdz 2030. gadam, ietverot gan bērna prasmju testu, gan iesaistot vecākus un ārstus. Tam ir arī atvēlēts finansējums – kopumā 4,3 miljoni eiro (85% ir Eiropas Savienības fondu atbalsts).
Traucējumu ir vairāk
Kā liecina pētījumi, psihisko, uzvedības un attīstības traucējumu īpatsvars Eiropas sabiedrībā pieaug un vismaz vienam no sešiem bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem ir garīgās veselības problēmas. 50% tās sākas līdz 14 gadiem, 75% – līdz 25 gadiem. Tas rada lielus cilvēkkapitāla zaudējumus – ik gadu tie sasniedz 50 miljardus eiro.
Lai situāciju uzlabotu, svarīgi ir pēc iespējas agrāk (1–6 gadu vecumā) fiksēt bērna attīstības vajadzības un riskus. Līdz šim nereti daļa šo traucējumu paliek neatpazīti un neārstēti, arī izmantotie krīzes risinājumi izrādījušies dārgi un mazefektīvi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Valsts kancelejas (VK) Valsts attīstības nodaļas konsultante Olita Augustovska.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00