Šā gada 28. jūlijā bruņotie spēki uzsāka pirmo rezervistu apmācības kursu, kurā brīvprātīgi militārās pamatiemaņas apgūst 38 rezervisti – bruņoto spēku rezervē ieskaitītie pilsoņi bez militārām iemaņām. Apmācību sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs rezerves karavīros.
Kursā, kas notiek Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē, rezervisti apgūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī. Viņiem jāapgūst ieroču un šaušanas apmācība, normatīvie akti, kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās, sakaru apmācība un medicīna, tostarp, pirmās palīdzības sniegšanas pamatapmācība. Apmācība norit klātienē apmācību telpā, apvidū un lauka apstākļos lekciju un praktisko lauka nodarbību veidā, kārtojot arī teorētiskās un praktiskās ieskaites. Apmācības noslēgumā rezervisti Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā piedalīsies militārajās mācībās “Namejs 2018”.
Militārās apmācības laikā rezervisti pilda aktīvo dienestu, viņiem ir karavīra statuss un mācību laiks tiek ieskaitīts viņu izdienas stāžā. Rezervistus nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos – teltī, karavīra uzturdevu, formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Par katru militāro mācību dienu viņiem izmaksā kompensāciju.
Sekmīgi apgūstot militārās apmācības kursu, rezervists dod karavīra zvērestu, saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīts bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā, tādējādi sākot pildīt rezerves karavīra pienākumus – ierasties uz kārtējām vai pārbaudes mācībām, lai saglabātu un pilnveidotu noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.
Turpmākais militārās apmācības kursa biežums un apmācāmo skaits būs atkarīgs no rezervistu intereses par iespējām brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā un apgūt militārās iemaņas, kas nepieciešamas rezerves karavīram.
Militārajai apmācībai pieņem rezervistus, kas atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, ko pārbauda medicīniskā komisija. Militārajai apmācībai nepieņem rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kuras dēļ rezervistus nevar pieņemt dienestam rezervē, kā arī to rezervistus, kas ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem un kas ir bijuši PSRS, Latvijas PSR vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Apmācībai nevar pieteikties rezervisti, kuri dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus. Lai paaugstinātu vispārējās kaujas spējas, palielinot militāri sagatavotu rezerves karavīru skaitu, no 2017. gada 13. decembra, kad stājās spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā, Latvijas pilsonis (rezervists) var brīvprātīgi pieteikties dienestam bruņoto spēku rezervē, tas ir, ieskaitīšanai rezerves karavīros, pirms tam sekmīgi apgūstot militārās apmācības kursu, ja rezervistam nav iepriekšējās militārās sagatavotības vai viņš savulaik ir dienējis Latvijas Republikas obligātajā militārajā dienestā. Līdz šim rezervistu aktīvajā dienestā varēja iesaukt tikai mobilizācijas gadījumā, bet militārās iemaņas viņš varēja apgūt, tikai iestājoties profesionālajā militārajā dienestā vai dienestā Zemessardzē.
Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kurš kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi, veido Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt rezervi veido rezervisti un vairāk nekā 6000 rezerves karavīri, kuru militāro iemaņu atjaunošanu bruņotie spēki sāka 2015. gadā. Kopš tā laika rezerves karavīru kārtējās mācībās ir piedalījušies 357 rezerves karavīri. Jāuzsver, ka aptuveni 2800 no uzskaitē iekļautajiem rezerves karavīriem ir atvaļinājušies pēdējo četru gadu laikā un līdz ar to tiek uzskatīti par militāri sagatavotiem rezerves karavīriem, respektīvi, viņiem tuvākajos gados nav nepieciešamības piedalīties kārtējās mācībās militāro iemaņu atjaunošanai.
Rezervistos ieskaita Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam, un Latvijas pilsones – sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi. Rezervists atrodas bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.